Cērtenes pilskalns

Cērtenes pilskalns paceļas Smiltenes dienvidu daļā, kalnainā priežu silā, Cērtenes upītes kreisajā stāvkrastā. Cērtenes muiža atradās ap kilometru uz ziemeļrietumiem no pilskalna pie Smiltenes – Raunas ceļa.

Cērtenes pilskalnam dabiski krauja ir bijusi tikai dienvidu nogāze pie Cērtenes upītes. No šīs puses kalns sasniedz gandrīz 25 metru augstumu. Lai pilskalnu nocietinātu, tam visapkārt izrakts varens grāvis, ko uzskata par vienu no grandiozākajām fortifikācijas būvēm Latvijas pilskalnos. Grāvja dziļums — 12 metri. No tā izraktās zemes uzmestas gan pilskalna plakuma malās, gan arī grāvja pretējā pusē. Gar pilskalna plakuma malām uzbeduma augstums sasniedz vienu divus metrus, bet dienvidos, kur kalna nogāze jau no dabas krauja, vaļņa pilskalna plakuma malā nav. Grāvja pretējā pusē zemes izlīdzinātas, un šķiet, ka te īpašs aizsardzības valnis nav izbūvēts. Pilskalna plakuma caurmērs 60—70 metri. Plakumā daudz dažādu robu, aizaugušas un arī svaigas rakumu bedres. Pēdējas te radušas 80. gadu vidu, kad daži ziņkārīgi
pusaudži mēģināja pilskalnu «pētīt».

Pilskalna austrumu pusē starp grāvja dibenu un stāvo nogāzes augšdaļu izveidots relatīvi līdzens laukums, kas varētu būt Cērtenes pilskalna priekšpils. Tāda pati priekšpils ir arī pilskalna dienvidrietumos. Šeit ir noapaļots trīsstūrveida zemes izcēlums, kuru no vienas puses norobežo pilskalna grāvis, bet no otras puses — vēl cits apmēram metru dziļš grāvis.

Cērtenes pilskalna plakuma dienvidu pusē ir dziļš robs, kas turpinās arī pilskalna nogāzē. Varbūt te ir kāda sena avota notekas vieta? Par šādu varbūtību liecina jau minētā novadpētnieka H. Skujiņas vietējā izloksnē pierakstīts nostāsts:

«Pie Smiltenes pagasta Klievezara vecā pilskalnā priedes celmā ir mazs avotīc, ko sauc par Veselības avotīnu, un tas cauru ziemu neaizsala. Pie avotīna gāji tādi, kam vājas acis bī, un mazgāja avotīnā acis, tā tās esot vesalas palikušas.» Avotu Cērtenes pilskalnā koka celmā piemin arī Smiltenes aprakstītājs K. Kundziņš. Cērtenes pilskalna pētniecības vēsture ir viena no senākajām visā Latvijā. Šo senatnes pieminekli, sniedzot tā plānu un griezumus, jau 1794. gadā aprakstīja pazīstamais tā laika kartogrāfs L. Mellins. Viņa zīmētais Cērtenes pilskalna plāns vēlāk tika pārpublicēts dažādos citos izdevumos, jo Cērtenes pilskalns par pētnieku uzmanības trūkumu nevarēja žēloties visu 19. gadsimtu.

1882. gadā Cērtenes pilskalnā arheoloģiskus izrakumus izdarīja vācbaltu pētnieki A. Becenbergers un A. Bīlenšteins. Pilskalna plakuma malās viņi konstatēja biezu māla kārtu, ar ko bija noklātas un tādējādi nostiprinātas pilskalna nogāzes. Tie bija vieni no pirmajiem arheoloģiskajiem izrakumiem Latvijas pilskalnos.

Nekādas plašākas ziņas par izrakumu rezultātiem nav saglabājušās. Šķiet, ka daļa seno, tagad aizmilzušo bedru liecina par toreizējiem izrakumiem.

Pēc nocietinājumu veida un varenuma Cērtenes pilskalns uzskatāms par cietokšņa veida nocietinājumu, kādus izbūvēja seno novadu centros. Vācbaltu pētnieki mēģināja Cērtenes pilskalnā lokalizēt rakstītajos avotos minēto pili «castrum Zerdene» vai «castrum Gerdine», kas tomēr laikam jāmeklē daudz tālāk uz dienvidiem ap Jēkabpils rajona Gārdaunes ezeru.

1359. gada senrakstā minēta pils «castrum Smiltiselle», kas, iespējams, ir saistāma ar Cērtenes pilskalnu. Smiltenē ir arī Rīgas arhibīskapa celtās mūra pils paliekas, bet Smiltenes ciems pirmo reizi rakstītos avotos minēts 1427. gadā. Vēlāk tas izveidojās par miestu.

Smiltenes un tātad arī Cērtenes pilskalna apkārtnē ir daudz dažādu laiku senkapu, tomēr pilskalna izcilā būve apliecina, ka ļaudis te dzīvojuši 2. gadu tūkstoša pirmajos gadsimtos.

• J. Urtāns Ziemeļvidzemes pilskalni. – Rīga, 1991.