Cērtenes pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m., uzmērots 2. augustā 1926. g.

„Pilskalns” Smiltenes meža, pilsētas robežās, 1 klm. dienvidos pilsētai, Cērtenes upītes kreisā krastā, 1 klm. austrumos Cērtenes muižai.

Smiltenei dienvidos atrodas smilšu kalni, kas apauguši skujkoku mežu. Pilskalns ierīkots tai vietā, kur cauri kalniem izgrauzusies jau minētā upīte. Vieta šeit diezgan neizdevīga, jo no dabas kraujš ir tikai upītes krasts, kamēr pārējās trijās pusēs nācies rakt apkārt pilskalnam varenu grāvi. Grāvis ir ap 5 m. plats un 12 m. dziļš un pieskaitāms lielākiem zemju darbiem, kāds nav redzēts citā kādā nevācu apcietinājumā. No grāvja izraktās zemes uzmestas platā uzbedumā gar ārpusi grāvim un arī 2 m. augstu gar plakuma malu austruma pusē. Plakuma rietumu malā šis uzbedums tikai 1 m. augsts, bet dienvidos pavisam trūkst. Ārējais grāvja uzbedums nav tā apdarināts, lai varētu domāt, ka tas piederējis aizsargāšanās ierīcēm. Daudzās vietās tas gluži saplūst ar pārējo kalnāju.

Redzams, ka pilskalnam bijušas arī divas nelielas priekšpiles: austrumu pusē, kalna piekājē, starp pilskalnu un norobežojošo grāvi ir puspurvietu liels līdzens laukums. Otra priekšpils atrodas dienv.-rietumos ārpus
galvenā grāvja un aprakta pate ar savu 1 m. dziļu, lēzenu grāvi.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000

Pilskalna plakums stūraini apaļš 60—70 m. caurmērā. Tas nav līdzens, bet pārņemts dobēm un kumpumiem. Vidējā dobē, kas dienvidus pusē, redzami akmeņu krāvumi. Bez tam plakuma daudz četrstūrainu bedrīšu, kas, šķietas, cēlušās no sena archailoģika pētījuma. Liekas, ka tās pametis Dr. A. Bīlenšteins, kurš te kopā ar profesoru Becenbergeru 1882. gadā racis.

Pilskalna sāni visai krauji un tai malā, kas upes pusē, izrauts robs ūdeņiem notekot no plakuma.

Mītņu kārta bāla, bet 0,5 m. bieza. Zem viņas vieglas smiltis. Mēģinājumu rakumos neatradās pat trauku lausku.

Cērtenes “Pilskalns” no dienvidiem

Šis Smiltenes jeb Cērtenes pilskalns jau sen saistījis senatnes pētnieku uzmanību. Plašs apraksts līdz ar plānu un 3 šķērsgriezumiem jau 1794. gadā parādās Hupeļa izdotā „Neue Nord. Miscell. 9/10 Stūck.” Pēc tam šis pilskalns pieminēts un pa daļai aprakstīts veselā rindā izd. gan vācu gan latv. valodā.