Černoručjes pilskalns

2015.gada aprīlī biju Andrupenē, kur vadīju Kromo kolna bruolistes interesentu ekskursiju pa apkārtnes pilskalniem. Pirms ekskursijas Andrupenē nolasīju lekciju par Latvijas un Latgales pilskalniem. Kā tagad stāstīja Kroma kolna bruolistes vadītājs Aleksandrs Lubāns, toreiz uz lekciju bija atnācis Andrupenes skolotājs Viktors Ivanovs, kurš pēc lekcijas A. Lubānam teicis, ka viņa dzimtajā sādžā Černoručjē arī esot vieta, kas varētu būt pilskalns, un viņš varētu aizvest to parādīt. Jau saplānotās ekskursijas dēļ A. Lubāns šo priekšlikumu nepieņēma. Vēlāk bijušais padomju laika saimniecības vadītājs Jānis Briļs A. Lubānam arī esot teicis, ka jā, tur Černoručjē esot īsts pilskalns, lielāks nekā Stalidzānu pilskalns, kuru Kroma kolna bruoliste ir kopusi. A. Lubāns norādīto vietu Černoručjē šogad pa Lieldienām bija sameklējis un bija lielā pārliecībā, ka tas tiešām ir pilskalns. 2016.gada 9.aprīļa pilskalnu ekskursijas pirmais objekts bija šī vieta, kuru pārbaudot tas tiešām izrādījās par iepriekš nezināmu pilskalnu un jaunatklātu pilskalnu, kas nosaukts par Černoručjes pilskalnu.

Černoručjes sādža, kurā, kā liecina karte, bijušas astoņas saimniecības, atradusies padziļi mežā ap 4 km uz rietumiem no Andrupenes. Ziemeļu pusē sādžu norobežo Baldas upe, bet rietumos Černoručjes pūrs (purvs), no kura iztek Čornij Ručej strauts. Černoručje, kas ir kā plaša sala apkārtējos mežos, ir vecticībnieku sādža. Mežā pie sādžas ir Černoručjes vecticībnieku kapsēta, kur joprojām apglabā Černoručjes sādžas kādreizējos iedzīvotājus un viņu pēctečus. Patlaban sādžas vietā aplokā tiek turēti gaļas liellopi. Katru dienu ar traktoru tiem caur mežu garām kapsētai tiek pievesta papildbarība. Cik nu redzēju, izejot caur sādžas austrumu nomali, tur ir izteiktas aparas, kas varētu liecināt par ilgstošu vietas lauksaimniecisko apstrādi.

Černoručjes pilskalns atrodas austrumos Černoručjes sādžai Baldas upes kreisajā krastā. Upe te, laužoties caur izteiktu reljefu, ir samērā strauja, met zīmīgu loku no trijām pusēm apliecot kādu aptuveni austrumu – rietumu virzienā orientētu jauktu koku mežu apaugušu zemes ragu, kurš virs upes līmeņa paceļas par apmēram desmit metriem (visi mēri doti pēc acumēra; pilskalnu uzmērot tie precizēsies). Rags tā rietumu pusē visā garumā no raga turpinājuma ir nodalīts ar izteiktu, plānā nedaudz izliektu ap 30 – 40 m garu grāvi, kas ir ap 1 – 1,5 m dziļš. No tā izmestās zemes liktas grāvja ārpusē, veidojot ap metru augstu valni; zemes liktas arī pretējā grāvja pusē, tomēr tur valnis nav tik izteikts. Abos galos grāvis iziet Baldas upes stāvajā krasta nogāzeē. Pāri pār grāvi un valni tā dienvidu galā ir vērojama ap 3 m plata ieejas vietas, kur grāvis aizmilzis. Raga galā Baldas upes krastā ir ap desmit metrus plata paliene. Šajā pilskalna pusē jaušamas tādas kā neizteiktas terases. Pilskalna centrālā daļa ir nedaudz izcelta, veidojot nepilnu metru augstu izvelbumu. Plakums nedaudz nelīdzens, tā caurmērs ap 30 – 40 m, tur var jaust it kā senas rakumu vietas. Plakuma centrālajā daļā ir aizmilzusi bedre. Kurmju rakumos un zemes atsegumos vērojama gan dzeltena zeme (tuvāk grāvim), gan arī kultūrslānis. Šķiet, ka arī raga respektīvi pilskalna austrumu gala nogāzi klāj kultūrslānis. Pilskalna D malā zemes atsegumā tika atrasts pagaidām tuvāk nenosakāms, tomēr neapšaubāmi sens, zvirgzdainas māla masas keramikas lauskas fragments, kuru nododu Latvijas nacionālajam vēstures muzejam.

Černoručjes sādžas kādreizējie lauki sākas tikai kādus 50 m uz rietumiem no pilskalna. Baldas upes pilskalnam pretējais krasts ir augstāks par pilskalnu. Upe pie pilskalna ir akmeņaina, ar straujtecēm. Karte rāda, ka Baldas upes līkumā uz dienvidiem no pilskalna ir bijis ceļš ar braslu. Černoručjes kapsēta taisnā līnijā atrodas ap 300 m uz dienvidiem dienvidrietumiem no Černoručjes pilskalna. Baldas upes labajā krastā iepretim pilskalnam ir jau Lītavnieku sādžas kādreizējās zemes.

Vietu apmeklēju 09.04.2016.