Jau kopš 19. gs. vidus, kad baltvācu mācītāji sāka atrast un ieraudzīt senos pilskalnus, sākums pilskalnu atrašanā bija tautā saklausīti nostāsti un teikas, ka kādā kalnā reiz ir bijusi pils, kas nogrimusi. Tas bija pietiekošs pamats, lai vietu pārbaudītu un tiešām: parasti tur arī tika atklāts pilskalns.
Vienu kilometru ziemeļos Biešas ezeram, Ludzas apr., Rundānu pag. ir ciems, kurš kārtīs apzīmēts „Gorodok”. Kā zināms, šāds nosaukums zīmējas uz pilskalniem, kurus krievi dēvē šajā vārdā.
„Zamkovaja gora” stāv 4 klm. ziem.-rietumos Goveiku pilskalnam, Pildas pag. pie Gorku mazmājas, dienvid-rietumos šai mazmājai. Šai vietai 2 klm. austrumos atrodas Latišu ciems. Tomēr’ tuvāk par Latišu (Lācišu) ciemu stāv Barsuki, Inčiki un Vesari.
Savadi, ka taisni pilsētu apkaimē esošie pilskalni visvēlāk tiek atrasti. Izskaidroju to ar pilsētas iedzīvotāju sastāvu. Viņi pa lielai daļai ienācēji un tā tad vietējās apkārtnes tradīcijas tiem svešas.
Lašu pilskalns atrodas zem Lašu muižas dzīvojamās ēkas un pagalma 1,5 km. ziemeļaustrumos Eglaines dzelzsceļa piestātnei, Lašu pag. Ilūkstes apriņķī. Muižas īpašnieks licis apmūrēt visapkārt pilskalna sāniem romantisku laukakmeņu mūri ar stūriem, kāptuvēm un uzbrauktuvēm.
Mežmalu pilskalns atradies Aizkraukles raj. Klintaines pagastā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils šoseju, 0,5 km uz DR no Mežmalu mājām. Nedaudz tālāk uz DA no pilskalna bija Krustlīču mājas. 1,5 km uz A no Mežmalu pilskalna atrodas Oliņkalna pilskalns. Mežmalu pilskalns un tā apkārtne 60. gadu otrajā pusē izmantota kā karjera vieta dolomīta ieguvei, pēc tam izstrādātais karjers applūdināts ar Pļaviņu HES ūdenskrātuves ūdeņiem.
Bērzgales pag. 2 km. dienv.-rietumos Dricāniem Rēzeknes apr. Kakorvišu ciema robežās ir tālu daudzināta vieta «Pilskalns”. Bet sen jau šis pilskalns gluži noarts, tā kā tikai pēc ilgākas meklēšanas izdevās atrast dažus lausku paraugus. Šo pilskalnu pirmo reizi piemin Bīlensteins, bet arī kā noartu.
Ludzas apr., Istras pag., paša Vecslabadas miesta vidū starp Ludzītes un Glubokojes ezeriem stāv vecā pareizticīgo baznīca. Šī baznīca uzcelta senā pilskalnā, kuru vēl tagad klāj melna mītņu kārta. Ap baznīcu esošie kapi, žogi un uzbrauktuves ļoti bojājuši pilskalna pirmatnējo veidu.
Asūnes pag., Daugavpils apr., 3 km. dienv.-rietumos Asūnei, Asūnīcas upītes kreisajā krastā, Klabauču ciema robežās, ir neliels vecs pilskalns. Viņš sastāv no vieglas smilts un tāpēc jau sen izmantots ciema kartupeļu bedrēm. Kalna plakums un sāni tā izrakņāti, ka pilskalna īstais veids un mītņu kārta ir galīgi izpostīti. Vel atrodamas trauku lauskas akmeņi un ogles.
3 km. ziemeļos Indras dzelzsceļa piestātnei Pustiņas pag. Daugavpils apr. uz kārtīm redzams ciems «Gorodišče”. Nosaukums aizrādīja, ka tur vajadzētu būt kādai apcietinātai vietai. Pārmeklējot ciema apkārtni, meklētā vieta atradās netālu no ciema, bet diemžēl jau sen kamēr gluži saarta. Tikai mītņu kārta ar trauku lauskām kalna piekājē liecināja, ka te kādreiz bijis pilskalns.
Grāveru pag., Daugavpils apr., starp Jazinakas un Carmaņu ezeriem, Raģeļu ciema ziemeļpusē atrodas kapsēta ar baznīcu. Kalns, uz kura stāv baznīca un kapi, ir senējs pilskalns. Gar kalna malām vēl saredzamas terašu atliekas, melnzeme un trauku lauskas. Tomēr kapsētas grāvji, kapi un būves lielā mērā grozījuši pilskalna seno izskatu.
Vienu kilometru rietumos Vec-Sēlpils muižai Daugavas kreisā krastā pie Zvejnieku mājam rēgojas mūra pils počas. Tās ordeņa laikos celtās pils atliekas. Vēsturnieki domā, ka Sēlpils pilsdrupas stāvot tai paša vietā, kur atradusies senā „castrum Selonum” pieminēta Indriķa kronikā (XI. 6.) Kronists šo pili min kā drošu patvērumu, tomēr sabiedrotais vācu-lībju un latvju karaspēks šo cietoksni ieņem 1208. g.
Šis ir viens no vislielākiem Latvijas pilskalniem, — tik liels, ka nezinātāji nepārredz tā galus un nenotura to par apcietinājumu. Arī K. von Lovis of Menar’s savā „Burgenlexikon“ šo pilskalnu licis zem jautājuma zīmes. Vienīgi 175 m. garais uzbedums licis šo vietu turēt aizdomās.
„Mūku kalns“ atrodas Kokneses pag. Daudziešanu māju zemē, kuru apsaimnieko šo māju īpašnieki. Tikai pats dienvidgals palicis pagasta zemes fondā.
„Ķentes kalns“ arī „Vecā Rīga“ 3 klm. dienv.-austr. Ogres piestātnes Bērziņu māju zemē. Bērziņu mājas atrodas 2 klm. dienv.-rietumos minētam kalnam pašā Daugavas krastā. Pilskalnam tuvākās mājas ir Pūces austrumu virzienā.
Pusaizaugušā Kaparāmura ezera ziemeļkrastā, ziemeļos Ikšķiles piestātnei, velkas pret austrumiem līdz Velnezeram un tālāk līdz pašiem Ogres Kangarkalniem kāda šaura stāva, pēc prof. Dossa līdz 13 m. augsta Kangaru kaupre. Viņas stāvumā, netālu no Kaparāmura ezera austrumgala, kur tas sniedzas uz Velnezera pusi, atrodas kādas 75 soļu garas, virsū 20 soļu platas senču pilsvietas atliekas.
„Ķivutkalns“ ir Rīgai tuvākais pilskalns. Rīgā un tās tuvākā apkaimē gan nevarēja nekādi pilskalni būt, jo šejienes ģeoloģija, kuru raksturo purvi un smiltis, nav parocīga pilskalnu kultūrai. Senrakstos minētais „Mons antiquus“ kas atradies Rīgas esplanādes vietā, neizskatās uz veciem zīmējumiem nemaz pēc pilskalna. Tāpēc nav iemesla domāt, līdz ar dažiem vācu vēsturniekiem, ka Rīgā būtu bijis senču pilskalns kuru lībieši atdevuši vāciešiem.
Tur pašā ceļmalā Birsteles labā krastā patiesi atrodas vieta, saukta „ Pilskalns.” Tagad tas pa pusei norakts, jo šī vieta ierādīta grants grābšanai. Pilskalns ir 10 metru augsts, bez plakuma un tik mazs, ka grūti iedomāties, ka uz tā būtu kādreiz bijušas kādas koka celtnes Nav arī gluži nekādu mītņu slāņa.
