Ernests Brastiņš šo vietu pieminējis Pieminekļu Valdes 1930.g. izdevumā “Vidzemes pilskalni”.
Ir versija, ka šeit atradies vecais Tērvetes pilskalns pirms pilskalna ierīkošanas Cukurkalnā. 20.gs. sākumā vietējie iedzīvotāji Tērvetē šo kalnu tā arī saukuši – Vecais pilskalns. /N.Jērums, 14.08.2020.g./
Hipotētisks. Iespējams, ka pirms mūra pils šeit atradies lībiešu pilskalns vai svētkalns. Ārējas saites Augstrozes pilskalns
Trikātas pilskalns atrodas 30 m virs tuvējā ezera līmeņa un tajā atrodas Trikātas pilsdrupas. Mūsdienās virs pilskalna slejas Trikātas ordeņa pils drupas. Šī celtne senlatviešu pils vietā uzcelta 1284. gadā, kalpojusi par fogta rezidenci un gājusi bojā jau Livonijas kara […]
Atrašanās vieta aptuvena, jo pilskalns norakts. Pirmās ziņas par Garozas pilskalnu pie Lukstenieku mājām tika iegūtas 20. gs. 20. gados. Vēlākos laikos dažādas ziņas par pilskalnu sniedza arheologi E. Šturms un P. Stepiņš. 1969. g. pilskalnu, kas varēja būt ap 40 m garš un 3–4 m augsts, fotografēja J. Lismanis. 20. gs.70. gados pilskalns tika norakts, tomēr tā vieta ir lokalizēta.
Iespējams pilskalns – pēc nostāstiem, tas varētu atrasties zem Vadakstes muižas.
Bauskas senlatviešu pilskalns dzelzs laikmetā ir strīdīgs jautājums, jo arheoloģiskajos izrakumos atrasti tikai daži priekšmeti (datējami ar t.s. vēlo dzelzs laikmetu: 10-12.gs.). Dažas vietās pilskalnā konstatēts dzelzs laikmeta kultūrslānis – tur ir gan bezripas, gan ripas keramikas lauskas.
Valtaiķu pils jeb Jaunā pils (latīņu: castrum Novum, dāņu: Nyenhuss, vācu: Neuhausen) bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes bīskapijas pils pie Aizputes bīskapa pils – Embūtes pils lielceļa. Līdz mūsdienām saglabājušies vien pils pamati un līdz 7-10 metrus augsti mūra fragmenti.
Par pilskalnu vēsta teikas – gan par pazemes ejām, gan par balto sievieti, kas iznāk reizi simts gadu laikā.
“Rokoties” pa vēstures materiāliem, pa laikam “uzpeld” informācija par iespējamiem pilskalniem pašreizējās Rīgas teritorijā.
Teiku pierakstos fiksēta romantiska teika par Subates pili, virsaiti Subatu, viņa karošanu ar leišiem, krišanu, leišu karavīru pārvēršanos un pils nogrimšanu.
K. Levis of Menars savā pilskalnu apkopojumā norādījis pilskalnu “pie Meņķu muižas, 25 verstis no Jēkabpils, pie Ilūkstes ceļa”. E. Brastiņš šo vietu apmeklēja un atzina, ka “neviens pilskalns šai vietā nav atrodams”.
Par pilskalnu pie Asares Vārkavā jau iepriekš bija ienākušas nenoteiktas ziņas, kas sāka konkretizēties pēc publikācijas rajona avīzē 2002. gadā. Alise Jeruseviča zināja stāstīt, ka Vārkavā, pie Viļņu un Brūveru mājām, esot pilskalns, par kuru viņai stāstījusi vecāmāte. Arī citi apkārtnes ļaudis šo vietu zina kā pilskalnu.
K.Levis of Menārs savā pilskalnu apkopojumā norādīja, ka pilskalns ir “1 versti uz A no Seces pastorāta pie Sturman mājām”. E.Brastiņš šo vietu pārbaudīja un noskaidroja, ka pie Stūrmaņu mājām ir kāds kalns bez pilskalna pazīmēm, kuru sauc par Tašas kalnu.
Altene vairāk pazīstama kā viduslaiku mūra pils (14.-16. gs.), tomēr J.Graudoņa 1963.-1964.g. arheoloģiskie izrakumi pierādījuši, ka Altenes pils vietā pirms vācu mūra pils pastāvējis pilskalns ar koka pili.
Atrodas okupētajā teritorijā. Jaunlatgales apr. Kacenu pag. kādu ciemu sauc par „Gorodišče”. Šis nosaukums ierosināja domu, ka šeit vajadzētu būt kādam pilskalnam. Pēc tāda taujājot, ļaudis norādīja uz „Bielužu kalnu”, ziem.-rietumos Gorodiščes sādžai. Kalnu šķir no ciema laukiem Bielužas upīte ar savu ieleju un pļavām.
Par kaupri parasti dēvē gari stieptus kalnus, bet šai gadījumā ar to pašu vārdu apzīmēts uz kaupres esošais pilskalns. Viņš atrodas Rēzeknes apr. Varklaņu pag. Piziču ciema zemē. 4 km. ziemeļos Viļāniem kaupre, kura iesākas pie Pleskavas „Pilskalna”, ar maziem pārtraukumiem turpinājās vismaz ap 10 km. garumā. Pēc ļaužu izteiciena viņa tekot ka upe līdz pašai Daugpilij.
Volkovščiznas pilskalns atradās Daugavpils pilsētas A daļā uz D no Stropu ezera un 1 km uz ZR no Rugeļiem, 1,5 km uz Z no Daugavas un 1,5 km uz ZA no Volkovščiznas. Pilskalnu 1947. gadā atrada un plašāk aprakstīja A. Gusars. Vēlākos gados piemineklis dažādu zemes darbu rezultātā pilnīgi iznīcināts un A. Gusara fiksētie kalna senie nocietinājumi tādējādi līdz mūsdienām nav saglabājušies.
Page 1 of 3
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.