Mēmeles kreisajā krastā, Ceraukstes pag., Aužeļu un Turku māju zemēs rāda cilvēka rokām veidotu kalnu, dēvētu „Pilskalns”. Patieši šis ir tipisks pilskalns, kas ierīkots uz zemes raga, kurs radies starp sīka strautiņa gravu un stāvo Mēmeles krastu.
Nospraužot valsts robežu dienvidos Bauskai, bijušā Kurzemes guberņas robeža līdz ar dažiem kv. kilometriem zemes tika piešķirta Latvijai. Tādā kārta kāds pilskalns, kurš skaitījās Kaunas guberņā, tagad pieder mums.
„Vīna kalns” tiek dēvēta apcietināta vieta puskilometru dienvidos Mežotnes Pilskalnam. No Pilskalna līdz Vīna kalnam stiepjas stāva krante, kas norobežo rietumos Lielupes pļavas. Šī krante ir kādreizējais Lielupes krasts, kas tagad upei atkāpjoties palicis dīks.
Mežotnes pilskalns (latīņu: castrum Mesiothe) jeb Viestura kalns atrodas Rundāles novadā iepretim Mežotnes centram Lielupes kreisajā krastā. Pēc Livonijas hroniku datiem līdz 1270. gadam šeit atradās zemgaļu Upmales zemes galvenā pils.
Tērvetes pilskalns (arī Cukurkalns) ir pilskalns Tērvetes novada Tērvetē, Tērvetes upes labajā krastā. Līdz 13. gadsimtam tajā tajā esošā zemgaļu valdnieka pils bija Tērvetes pilsnovada pārvaldes centrs. Pilskalns un senpilsēta ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.
Dažus desmit soļus dienvidos tai vietai, kur Krievainīte ietek Skujainē, atrodas kāda apcietināta vieta saukta „Cepļa kalniņš”. Šis nosaukums cēlies no tam, ka Kamradzes mājas saimnieks, kura zemē minētais kalns atrodas, ierīkojis apcietinājuma ziemeļmalā kaļķu cepli.
Dobeles pilsētas rietummalā, pie ceļa, kas ved uz Naudīti, redzamas akmeņa pilspočas. Tās kādreizējās vācu ordeņa pils atliekas. Viņas stiepjas šaura trijstūra veidā no dienv. rietumiem uz ziem. austrumiem, visapkārt ierobežotas ar stāvām kalnmalām.
Puskilometru platais Spārnu ezers visapkārt apjozts mežu apaugušiem kalniem. Kādā kalnā, kas atrodas dažus simts soļus no minētā ezera austrumkrasta, un tiek dēvēts par Spārnu kalnu, ierīkots apcietinājums. Spārnu kalns ir Jelgavas apriņķa, Naudītes pag. Bļodnieku māju zemē. Šo vietu pirms gadiem (1866.) apmeklējis un aprakstījis Bīlensteins, pie kam tas zin stāstīt, ka Spārnu kalnu sauc arī par „Pilskalnu”.
Tukuma apriņķī, Jaunpils pag. vienu kl. dienvidos Jaunpils muižai upītes malā atrodas mežu apaugusi kalnu kaupre dēvēta par „Kartavu kalniem”. Pret vidu Kartavu kalnus pārtrauc grava, pa kuru iet ceļš uz Sparvu un Pilsētu mājām. Starp šo gravu un upītes krastu esošais kalna rags apm. 100 m. no gala pārrakts ar dziļu grāvi. Grāvja zemes uzmestas 7 m. augstā uzbedumā, kas aizsargā plakuma dienvidgalu. Ap metru augsts uzbedums apjož visapkārt arī pārējās plakuma malas.
Jelgavas apriņķī, Žvārdes pag. 1 kilom. ziemeļos Koku muižai (vāc. Dobelsberg) atrodas divas apcietinātas vietas blakām. Šos apcietinājumus šķir vienu no otra Avīknes upītes grava. Upītes labā krastā esošo apcietinājumu devē par Meža kalnu, lai atšķirtu no otrpus upītes esošā neaizaugušā Pilskalna. Visu ap 2 kl. garo kalnu kaupri apkārtnē sauc arī par Dobes kalniem. Uz šo nosaukumu pamatodamies Bīlensteins maldīdamies šķietas uzmeklējis „Mežakalnā” ordeņa „Doben” pilsvietu.
Turpat kur Mežakalns, tikai Avīksnes otrā krastā Lielauces Incēnu māju zemē, atrodas jau notālīm redzams senlaiku apcietinājums dēvēts „Pilskalns”. Šis pilskalns ir gandrīz četrstūrains ar labi apdarinātām un neparasti stāvām malu nogāzēm. Dienvidus pusē stāvā nogāze mākslīgi radīta uzbedot ap 70 m. garu, 7 m. augstu uzbedumu.
Strīķu pilskalns ir viens no tālākām apcietinātām vietām Zemgales rietrumos. Aiz viņa sākas mežiene, kas plašā joslā atšķir Zemgali no Kurzemes. Pilskalns atrodas Kuldīgas apriņķa Žvārdes pag. vienu kilometru austrumos Strīķu muižai. Pilskalnā neilgi pirms 1866. g. ierīkoti Strīķu muižas kādreizējo īpašnieku dzimts kapi. Kā tādi tie palikuši līdz ar apkārtni ari joprojām baronu Behru īpašumā.
Šis „Pilskalns“ skaitās Birzgales (Lindes) pag. un atrodas Daugavas kreisā krastā 3 klm. dienv. – austrumos Lindes muižai pie Pilskalnu mājām. Kalns gan nepieder Pilskalnu mājām, bet pārgājis kaimiņu māju īpašumā.
Literatūrā šo pilskalnu dēvē arī par „Sakaiņu kalnu“ pēc tuvējām mežsargmājām un „Avotiņkalnu“, laikam pēc dienvidos esošiem Avotniekiem. Apkārtējie iedzīvotāji gan lieto tikai nosaukumu „Pilskalns“. Minētais „Pilskalns“ skaitās Baldones mežā un tāļu saredzams savā apkārtnē.
Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām. Atsevišķi autori uzskata, ka pilskalna pakājē pie Varžupītes ietekas Daugavā bijusi vēstures dokumentos minētā Portus Semigalliae (Zemgales osta).
Pļaviņu pilskalns, saukts par Kaķkalnu, atrodas Aizkraukles raj. Klintaines pagastā, ap 1 km uz Z no Pļaviņām, starp Kaķkalnu un Ziemeļnieku mājām, pie liela autostrāžu riņķveida krustojuma (Pļaviņas-Ērgļi un Rīga-Daugavpils). Pirmās ziņas par pilskalnu 1990. gadā sniedza G.Skutāns; pieminekli plašāk 1990. gadā aprakstīja J Urtāns.
12
Page 2 of 2
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.