Pilskalns norakts 20. gs., būvējot Jaunjelgavas ceļu. Pilskalna koordinātas iesūtījis Uģis Drava.
Pati senkrasta mala pilskalna vietā ir vēl izcelta par 4 – 5 m. Daugava, tagad jau Rīgas HES ūdenskrātuve, atrodas nepilnu kilometru uz A no pilskalna.
Vecumnieku pagasta vispār līdzenajā reljefā ap 2 km uz DA no Vecumniekiem ir kāds plašāks ap 2 km garš, nepilnu kilometru plats, ZR – DA virzienā orientēts reljefa izcēlums, kam ir atsevišķi lokāli pacēlumi un iedobes.
Ir versija, ka šeit atradies vecais Tērvetes pilskalns pirms pilskalna ierīkošanas Cukurkalnā. 20.gs. sākumā vietējie iedzīvotāji Tērvetē šo kalnu tā arī saukuši – Vecais pilskalns. /N.Jērums, 14.08.2020.g./
Atrašanās vieta aptuvena, jo pilskalns norakts. Pirmās ziņas par Garozas pilskalnu pie Lukstenieku mājām tika iegūtas 20. gs. 20. gados. Vēlākos laikos dažādas ziņas par pilskalnu sniedza arheologi E. Šturms un P. Stepiņš. 1969. g. pilskalnu, kas varēja būt ap 40 m garš un 3–4 m augsts, fotografēja J. Lismanis. 20. gs.70. gados pilskalns tika norakts, tomēr tā vieta ir lokalizēta.
Iespējams pilskalns – pēc nostāstiem, tas varētu atrasties zem Vadakstes muižas.
Divdesmitā gadsimta 30. gados ir pierakstīti trīs folkloras teksti par Āžu kalnu Bērzes upes krastā pie Kaķenieku Pavāru mājām. Šajos tekstos parādās Latvijas pilskalnu folklorai raksturīgi motīvi: nogrimusi pils, pazemes iedzīvotāji u.c. Uz vietas pārbaudot, konstatēts, ka vienam Āžu kalna galam ir pilskalna pazīmes: izlīdzināts plakums, stāvinātas nogāzes un kultūrslānis. Daļa no pilskalna norakta grantī. Arheoloģiskajos pārbaudes izrakumos Pavāru pilskalna pakājē atklājas 0,50–0,60 m biezs kultūrslānis, tomēr datējami atradumi netika iegūti. Pavāru pilskalna tuvumā pie Kaķenieku mājām zināmi dzelzs laikmeta senkapi, tomēr to vieta mūsdienās nav lokalizēta. Pavāru pilskalns, lai arī jūtami mainītā veidolā, pēckara laikā Zemgalē ir vienīgais jaunatklātais pilskalns.
Apvidus pirmatnējs – apdzīvotu māju tuvumā nav, ceļi aizauguši vai ar kokiem sakrituši, pārsvarā zvēru takas diezgan dažādos mežos. Vietām lapu koku briksnāji ar slapjām, pārpurvotām vietām, kas mijas ar kalnainu reljefu un egļu mežiem. Ogānu pilskalnu no tālienes pamanīt nevar.
Bauskas senlatviešu pilskalns dzelzs laikmetā ir strīdīgs jautājums, jo arheoloģiskajos izrakumos atrasti tikai daži priekšmeti (datējami ar t.s. vēlo dzelzs laikmetu: 10-12.gs.). Dažas vietās pilskalnā konstatēts dzelzs laikmeta kultūrslānis – tur ir gan bezripas, gan ripas keramikas lauskas.
Līdz mūsdienām saglabājusies tikai pilskalna ziemeļdaļa, pērējā teritorija postīta ēku būvniecības un ceļa ierīkošanas laikā. Pilskalna kultūrslānī atrastie priekšmeti liecina, ka tas bijis apdzīvots viduslaikos.
Smiltnieku pilskalns atrodas Zebrus ezera austrumu krastā, apmēram 1 km uz dienvidiem no Ezerlūķu pilskalna. Aptuveni 10 m augstais, ovālais pilskalns atrodas 30 m garā kalna kauprē un aizņem 0,6 ha. Kalna stāvākā nogāze ir tā rietumu pusē, austrumu nogāze ir lēzenāka un nobeidzas pie meža ceļa.
Jau kopš 19. gs. vidus, kad baltvācu mācītāji sāka atrast un ieraudzīt senos pilskalnus, sākums pilskalnu atrašanā bija tautā saklausīti nostāsti un teikas, ka kādā kalnā reiz ir bijusi pils, kas nogrimusi. Tas bija pietiekošs pamats, lai vietu pārbaudītu un tiešām: parasti tur arī tika atklāts pilskalns.
Tērvetes Klosterkalns ( agrāk – arī Ķīķerkalns) atrodas Dobeles raj. Tērvetes pagastā Tērvetes centrā starp Dobeles – Bauskas šoseju un Tērvetes upi. Pirmais Klosterkalnu literatūrā kā eventuālu kapu kalnu ar mākslīgi veidotu terasi 1926.gadā minējis E.Brastiņš. 1975. un 1976.gadā Klosterkalnā 1000 m 2 platībā izdarīti arheoloģiskie izrakumi (vadītājs M.Atgāzis), kuros noskaidroja, ka Klosterkalns neapšaubāmi uzlūkojams par pilskalnu.
Mežmuižas Silakalns (Augstais, Pilātes kalns) atrodas Jelgavas raj. Vilces pagastā netālu no Lietuvas robežas apmēram 300 m uz D no Sila kapsētas. Pilskalnu kā iespējamo zemgaļu 13.gs. Silenes pils vietu 1892.gadā apzīmējis A.Bīlenšteins.
Bauskas apriņķī, Valles pag. austrumos Pilveru mājām kādu vietu dēvē „Pilskalns”. Šis pilskalns atrodas 2 kilom. ziem.-austrumos Palejkrogam, kas Valles-Šenberģes ceļmalā.
12
Page 1 of 2
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.