„Ķentes kalns“ arī „Vecā Rīga“ 3 klm. dienv.-austr. Ogres piestātnes Bērziņu māju zemē. Bērziņu mājas atrodas 2 klm. dienv.-rietumos minētam kalnam pašā Daugavas krastā. Pilskalnam tuvākās mājas ir Pūces austrumu virzienā.
Pilskalnu Ogres „Zilos kalnos“ uzgājis 1907. g. vācu architekts W. Bockslaffs. Tas atrodas valsts mežā un neskolotai acij grūti pamanāms. Sākot no Ogres uz Rīgas pusi ziemeļos Daugavai stiepjas šauras kalnu kaupres sauktas par Kangaru kalniem. Tās ļoti parocīgas pilskalnu ierīkošanai, ja vien apkārtne nav pārāk purvaina un mežaina.
Pusaizaugušā Kaparāmura ezera ziemeļkrastā, ziemeļos Ikšķiles piestātnei, velkas pret austrumiem līdz Velnezeram un tālāk līdz pašiem Ogres Kangarkalniem kāda šaura stāva, pēc prof. Dossa līdz 13 m. augsta Kangaru kaupre. Viņas stāvumā, netālu no Kaparāmura ezera austrumgala, kur tas sniedzas uz Velnezera pusi, atrodas kādas 75 soļu garas, virsū 20 soļu platas senču pilsvietas atliekas.
„Mūku kalnu“ dēvē arī par „Spolīšu kalnu“ jo tas atrodas Ikšķiles Spolīšu māju zemē. Šās mājas stāv 5,5 km. rietumos Ikšķiles dzc. piestātnei, 0,5 km. ziemeļos Daugavai. Aplūkojamā vieta atrodas mājām dienv.-austrumos vecā Daugavas attakas krantē, pļavas malā.
Kāda apcietināta vieta saukta „Vīna kalns“ arī „Egļu kalns“ atrodas Ikšķiles pag. 2 km. rietumos dzelzceļa piestātnei, 1 km. no Daugavas. Zeme, uz kuras atrodas minētais kalns, pieder Pienakuņģu mājām. Pa dzelzceļu uz Rīgu braucot „Vīna kalns“ redzams stigas kreisā pusē dažus desmitus metrus no sliedēm.
„Ķivutkalns“ ir Rīgai tuvākais pilskalns. Rīgā un tās tuvākā apkaimē gan nevarēja nekādi pilskalni būt, jo šejienes ģeoloģija, kuru raksturo purvi un smiltis, nav parocīga pilskalnu kultūrai. Senrakstos minētais „Mons antiquus“ kas atradies Rīgas esplanādes vietā, neizskatās uz veciem zīmējumiem nemaz pēc pilskalna. Tāpēc nav iemesla domāt, līdz ar dažiem vācu vēsturniekiem, ka Rīgā būtu bijis senču pilskalns kuru lībieši atdevuši vāciešiem.
Vienu kilometru rietumos Sausai Daugavai, kas aptek gar dienvidiem Doles salu, starp Klaņģu un Klaņģukalna mājām atrodas paaugsta vieta, saukta „Klaņģu kalns“. Jau 1887. g. pazīstamais A. Bīlensteins šo vietu atzinis par pilskalnu, ko pēc tam vairākas reizes aprakstījis Lovis of Menar’s.
„Pilskalns” Veclaicenes pag. Valkas apr. valsts zemē, 1 klm. rietumos Komētu muižai (Schreibershof), 4 klm. ziemeļos Apei. Pilskalnam pakājē ir neliels ezeriņš, saukts par Pilskalna ezeru, kas savienots ar Drusku ezeriem.
Page 9 of 9
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.