„Suvorova kalns” dabūjis savu nosaukumu jaunākā laikā no Vidzemes ģenerālgubernatora Suvorova, kurš Krimuldā uzturējies vairākas vasaras. Viņa vārdā tiek dēvēts arī kāds vecs ozols netālu no „Šveicermājas”. Kāds bijis agrākais nosaukums šim pilskalnam, nav zināms.
Te Gaujas augstais krasts asā elkonā izspiedies pret austrumiem un to norobežo divas dziļas gravas. Pilskalns atdalīts ziemeļpusē no augstā līdzenuma ar 7 m. dziļu grāvi. Otrs tāds pats grāvis ir pirmajam 30 m. dienvidos, un starp šiem abiem ierakumiem radies kaut kas līdzīgs nelielai priekšpilij. Tālāk uz dienvidiem atrodas neliels iegarens plakums 65 m. garš un tikai kādus 15 m. plats.
Turaidas nosaukums senajos tekstos ir rakstīts divos atšķirīgos variantos, gan kā Toreida (Thoreida, Thoreyda, Toreidia, Thoreydia, Thoreiden, Thoreyden), gan arī kā Treiden (Dreiden, Threiden, Treyden, Treydenn, Treygden). Vietvārda pirmajā daļā lielāka daļa pētnieku saskata seno skandināvu pērkona dieva Tora (Thor) vārdu.
„Lību kalnu” vēsturnieki vienprātīgi atzinuši par Indriķa kronikā minēto lībju lielkunga Dabreļa Satezeles pilsvietu. Tā atrodas 2,5 klm, ziemeļos Siguldas piestātnei, 1.5 klm. ziem.-austrumos Siguldas pilsdrupām starp sīku upju dziļām gravām. No trim pusēm gravu norobežots zemes stūris ceturtā pusē, dienvidos, nostiprināts ar varenu uzbedumu. Plakuma garums 90 m., platums ap 75 m. Ieeja plakumā gar 8 m. augstā uzbeduma rietumgalu.
Nurmižu „Pilskalns” svešniekam grūti atrodams. Viņš ir valsts mežā Nītaures virsmežniecības Nurmižu meža 5. apgaitā 1,5 klm. dienvidos Lackavu mežsargmājai. Tikpat tālu viņš stāv austrumos Mucenieku mājām, kas atrodas Gaujmalā, Šis pilskalns skaitās agrākā Nurmižu, tagadējā Vildogas pagastā. Pēdējais pārdēvēts upītes vārdā kas tecēdama gar pilskalnu ietek Gaujā.
„Pilskalns“ pie Līgatnes papīra fabrikas, tai austrumos, Ķempu pag. Nītaures virsmežniecībā. Šis pilskalns, kauču gan atrodas samērā bieži apdzīvotā vietā, taču līdz šim laikam nebija zināms ne pilskalnu pētniekiem, ne pieminekļus reģistrējošām iestādēm. Tikai 1929. g. vidū Pieminekļu pārvaldei ienāca ziņojums, ka kāds „Pilskalns“ Ķempu pag. ierādīts grants grābšanai ceļu vajadzībām.
Šo pilskalnu apkārtnē dēvē arī par „Vaļņa kalnu“. Viņš atrodas Nītaures pag. rietumos mācītājmuižai Mērgupes labajā krastā pie paša lielceļa un pieder luterāņu draudzes padomei.
„Lielā vīra gulta“, tā saucas pilskalns 8 klm. ziem.-austrumos Turkalnes muižai, 10 klm. rietumos Suntažiem Rīgas-Lubānes lielceļa malā iepretim Dēliņu mājām M. Juglas labā krastā. Kalnam visapkārt Ķoderu māju zeme, bet pats kalns jau muižniecības laikos bijis izdalīts aizsargājamā zemes gabalā. Tagad šis pilskalns skaitās valsts zemes fondā.
Vieta, saukta „Pilskalns“, 4 klm. dienvidrietumos Kastrānes muižai, 3 klm. ziemeļaustrumos Suntažiem, Kastrānes pag. Šis pilskalns ir pašā Mazās Juglas kreisā krastā, 0,5 klm. rietumos Kazu krogam, pieminēto māju zemē.
Šis apcietinājums ir Plāteres pag. labdarības biedrības „Austrums“ īpašumā, kura to ieguvusi no valsts zemes fonda kā izpriecu vietu. Pilskalns atrodas 2km.ziem.-austrumos Vecķeipenes muižai, 1 km. rietumos Plāteres (Veissensee) muižai.
„Pilskalns“ Ogres labajā krastā vienu kilometru augšup Kropes — Madlienes lielceļa tiltam Vecūžānu māju zemē, rietumos mājai. Šī māja pieder pie Madlienes pagasta.
Šis ir viens no vislielākiem Latvijas pilskalniem, — tik liels, ka nezinātāji nepārredz tā galus un nenotura to par apcietinājumu. Arī K. von Lovis of Menar’s savā „Burgenlexikon“ šo pilskalnu licis zem jautājuma zīmes. Vienīgi 175 m. garais uzbedums licis šo vietu turēt aizdomās.
Divus kilometrus augšup pazīstamajam Staburagam, Daugavas labā krastā stāv kāds pilskalns. Pēc tuvējo māju vārda apkārtējie iedzīvotāji to dēvē par „ Avotiņkalnu“. Avotiņu mājas, kuru robežās atrodas minētais pilskalns skaitās Pļaviņu (Stukmaņu) pag. Rīgas apr. Māju vārds esot cēlies no avota, kas izverd turpat māju tuvumā. Vai pilskalnam nav kādreiz bijis cits nosaukums, neizdevās noskaidrot.
„Mūku kalns“ atrodas Kokneses pag. Daudziešanu māju zemē, kuru apsaimnieko šo māju īpašnieki. Tikai pats dienvidgals palicis pagasta zemes fondā.
Šis „pilskalns“ īsi atzīmēts L. o. Menar’a „Burgenlexikonā“ pie Aizkraukles Kalnziediem. Daudzās topogrāfiskās kārtīs ieviesusies kjūda un par Kalnaziedu mājām apzīmētas kādas citas, Kokneses pagastā esošās mājas. Patiesībā Kalnaziedi atrodas pie Aizkraukles Maurēnu ciemata nepilnu puskilometru no Daugavas labā krasta un 3 km. no Aizkraukles dzelzceļa piestātnes.
Šo apcietinājumu nesauc pilskalnu tāpēc, ka 2 klm. austrumos atrodas Aizkraukles ordeņa laiku pilskalns ar mūra sienu drupām. Tādi gadījumi, kad tuvējie vācu laiku pilskalni atņēmuši vārdu senākiem pilskalniem, nav retie. „Augstie kalni“ arī „Kraukļu kalni“ skaitās Aizkraukles pag., baznīcas padomei piederošā zemē un atrodas Daugavas labajā krastā dienv.-austr. mācītājmuižai.
Lielvārdes senais pilskalns ir tā pati vieta, kur tagad rēgojas vācu pilsdrupas. Šī vieta atrodas Daugavas labajā krastā pie pašas Lielvārdes muižas un baznīcas 50 km. augšpus Rīgai.
„Ķentes kalns“ arī „Vecā Rīga“ 3 klm. dienv.-austr. Ogres piestātnes Bērziņu māju zemē. Bērziņu mājas atrodas 2 klm. dienv.-rietumos minētam kalnam pašā Daugavas krastā. Pilskalnam tuvākās mājas ir Pūces austrumu virzienā.
Pilskalnu Ogres „Zilos kalnos“ uzgājis 1907. g. vācu architekts W. Bockslaffs. Tas atrodas valsts mežā un neskolotai acij grūti pamanāms. Sākot no Ogres uz Rīgas pusi ziemeļos Daugavai stiepjas šauras kalnu kaupres sauktas par Kangaru kalniem. Tās ļoti parocīgas pilskalnu ierīkošanai, ja vien apkārtne nav pārāk purvaina un mežaina.
