Ērgļos pazīstamais „Skanstes kalniņš” atrodas Ogres kreisā krastā pie paša tilta un lielceļa. Tas ir neliels, savrūps, ap 10 m. augsts kalns nepareiza trijstūra veidā. Plakums līdzens ar lēzenu ieleju austrumpusē. Uzbedumu, grāvju un terašu nav.
Pilskalnam izlietots kāds paugurs, kas ap 10 m. augstāks par citiem apkārtējiem. Viņam nostāvinātas malas jumta kraujumā visapkārt iegarenam plakumam. Plakuma caurmērs 40 un 60 metru. Šim plakumam 9 m. zemāk, ziemeļrietumu pusē ir otrs plakums — domājamā priekšpils vieta. Pēdējā norobežota ar 3— 6 m. augstu sānu. Aiz šās priekšpils atrodas ieleja, kurā uzkrājas ūdens.
Šis “Pilskalns” atrodas plaša Jaunpiebalgas pagasta rietumgalā, gleznainā apvidū, pie Vieķu un Miģļu ciematiem. Pilskalns ir Vieķu māju zemē, šām mājām ziemeļu pusē. Šo māju apkārtne ir bagāta uzkalniem un ielejām, kas vispār raksturo šo Vidzemes augstienes daļu.
Par šo pilskalnu pirmās ziņas bija iesūtītas pieminekļu valdei, un tās noderēja šā pilskalna uzmeklēšanai un uzmērošanai. Lielmežu ciemam ir sešas saimniecības un tas apmeties dziļā mežā 7 klm. dienv. Jaunpiebalgas dzelzceļa piestātnei.
Lazdonas pilskalns atrodas Madonas raj. Lazdonas pagastā Smeceres silā, 5 km uz R no Lazdonas un 1100 m uz DA no Smeceres kroga pie Madonas-Pļaviņu šosejas. Pirmās ziņas par pilskalnu 1928. gadā sniedza V. Manguls.
Šo pilskalnu, kas atrodas Rankas pagasta valsts mežā, tālākā apkārtnē dēvē par „Velna kalnu”. Viņš stāv Kubules strauta lābā pusē, 0,5 klm. dienv.-austr. Silaješkas mājām. Šai vietā Kubule, izlauzušies cauri 30 m. augstiem smilšu kalniem, tek paplatu ieleju, kurā slapjas pļavas.
Priekšēnu pilskalns. tautā saukts par Pumpiņkalnu vai Pūpolu kalnu, atrodas Madonas raj. Sausnējas pagastā, 6 km uz Z no Liepkalnes, Ogres upes kreisajā krastā. 300 m uz Z no Vecpriekšēnu mājām. Pirmās ziņas par Priekšēnu pilskalnu 1935. gadā sniedza J . Mustaps. Plašāk pilskalnu 1981. gadā aprakstīja J. Urtāns.
„Pilskalns” Rankas pag. Kaudžu Mucenieka zemē, 1 klm. dienv.-austr. šām mājām un 1 klm. ziem.-rietumos Pilskalnu mājām, kuras robežas tieši pieskaras aprakstāmam pilskalnam. „Pilskalns” atrodas augstā Gaujas krastā labajā pusē netālu no pašas Gaujas.
Veišu Bļodas kalns atrodas Gulbenes raj. Galgauskas pagastā, ap 2 km uz D R no Veišiem, tā saukta jā Vietassilā. Ap Bļodas kalnu ir vairākas zemnieku saimniecības, bet meža stūri, kurā tas atrodas, sauc par Gaiļasti. Pirmās ziņas par Bļodas kalnu 1986. gadā sniedza O.Miezītis. Tajā pašā gadā pilskalnu plašāk aprakstījis J. Urtāns.
Krāču pilskalns atrodas Gulbenes raj. Lejasciema pagastā Gaujas kreisajā krastā pie Krāču mājām, 2,5 km uz DR no Sinoles. Pilskalnu 1961. gadā atklāja un plašāk aprakstīja J. Kučers. Tad arī pilskalnā izdarīti šurfējumi.
Urekste ir neliela upīte kādus 20 km. gara, kas pa mežiem tecēdama iekrīt no labās puses Gaujā augšpus Velēnai. Četri kilometri dienvidos Gaujai Urekstes labā krastā kādu vietu devē par „Pilskalnu”. Šī vieta atrodas valsts mežā 2 km. ziemeļos Kalaņģu jeb Kalaiņu ciemam, 3 km. ziem.-rietumos Lizuma muižai. Pilskalns skaitās Lizuma pagastā Cēsu apriņķa austrumu stūrī.
Celensku pilskalns atrodas Alūksnes raj. Alsviķu pagastā, 300 m uz DR no Celensku mājām, 800 m uz R no Alūksnes pilsētas robežas un 300 m uz D no Alūksnes-Rīgas šosejas. Pirmās ziņas, ka pie Celenskiem atrodas Celišķu kalns, kas ir pilskalns. 1923. gadā Pieminekļu valdei sniedza J. Greste. Pieminekli plašāk 1978. gadā aprakstīja J. Urtāns.
Ļaudis stāsta, ka kalna pakājē upē senos laikos esot atrasts pulkstens (zvans). Par šo atradumu neko vairāk tie nezin. Apkārtne mežaina, pilskalniņš tālu no lielceļiem un tamdēļ bez vietējo iedzīvotāju palīga grūti sameklējams.
Šis pilskalns ir maz pazīstams, to zin tikai tuvākā apkaime. Viņš atrodas 8 klm. dienv.-rietumos Dzērbenei Sērmūkšu pag. kādā Upesmuižas jaunsaimniecībā. Vienu kilometru ziem.-austrumos pilskalnam stāv Bānūžu muiža (vāc. Kudling),bet netālu dienv.-austrumos skaistais Bānūžu ezers.
Par Vīnakalnu sauc vairāku kokiem apaugušu Daugavai paralēlu kalnu virkni, kas sākas 200 m uz ZA no Stukmaņiem Aizkraukles raj. Klintaines pagastā. Stukmaņu Vīnakalns situēts šīs kalnu virknes DR galā 300 m uz ZA no Stukmaņiem. Pilskalna ZA pakājē ir Vīnakalna māaas. Pirmās ziņas par pilskalnu 1947. gadā sniedza K. Rozītis un 1948. gadā – A. Stubavs.
„Augstais kalns” ir pašā Dzērbenē, draudzes zemē, piestātnes lielceļa kreisajā pusē šaipus kapsētai, Dzērves upītes kreisā krastā. Šī upīte savieno veselu rindu sīku ezeriņu, starp kuriem lielākie Brengūzis un Tauriņš. Cauri pēdējam tek Gauja — vēl maza upīte. Minētās ezeru virknes austrumos sākas plaši meži, bet rietumos 6—7 klm. plata bieži apdzīvota vieta, kurai rietumos atkal meži.
Mežmalu pilskalns atradies Aizkraukles raj. Klintaines pagastā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils šoseju, 0,5 km uz DR no Mežmalu mājām. Nedaudz tālāk uz DA no pilskalna bija Krustlīču mājas. 1,5 km uz A no Mežmalu pilskalna atrodas Oliņkalna pilskalns. Mežmalu pilskalns un tā apkārtne 60. gadu otrajā pusē izmantota kā karjera vieta dolomīta ieguvei, pēc tam izstrādātais karjers applūdināts ar Pļaviņu HES ūdenskrātuves ūdeņiem.
Mežoliešu gals atrodas skaistā kalnainā vietā kādus 10 klm. dienv.-austrumos Raunai. Šai apvidū augstākā vieta ir Slapjuma kalns, kas paceļas 251 metru virs jūras. Iepretim Slapjuma kalnam Palsas strauta kreisā krastā atrodas vieta saukta „Skanstes kalns”, P. Elsiņam piederošo Pīkaiņu māju zemē, šai mājai ziemeļos. Nav šaubu, ka minētais māju vārds ir cēlies no pilskalna.
Lielkalnu pilskalns atrodas Aizkraukles raj. Iršu pagastā pie bij. Lielkalnu un Nomaļu mājām, 3 km uz R no Iršiem un 2,5 km uz D no Liepkalnes baznīcas. Pirmās ziņas par Lielkalnu pilskalnu Pieminekļu valdē ienāca jau 1925. gadā. 1931. gadā pieminekli uzmērīja un plašāk aprakstīja A. Gusars.
Page 6 of 9
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.