Ernests Brastiņš šo vietu pieminējis Pieminekļu Valdes 1930.g. izdevumā “Vidzemes pilskalni”.
Ir versija, ka šeit atradies vecais Tērvetes pilskalns pirms pilskalna ierīkošanas Cukurkalnā. 20.gs. sākumā vietējie iedzīvotāji Tērvetē šo kalnu tā arī saukuši – Vecais pilskalns. /N.Jērums, 14.08.2020.g./
Sumuldas un Ogres satekas vietas 3D modelis. Līdzīgs pilskalnam, bet nav pilskalns. Par šo tēmu ir J.Urtāna raksts laikraksta “Ogres vēstis” 17.07.2020.g.
Par iespējamu pilskalnu Lustūžkalna apvidū informācija izskanējusi no Kurzemes pilskalnu apceļošanas grupas. Nekādas sīkākas informācijas par pilskalna atrašanās vietu pagaidām nav.
Pogaiņu kalns ir tuvākās apkārtnes izcila vieta un būtu piemērots liela pilskalna ierīkošanai. Iespējams, tas arī ticis sākts darīt, tomēr nekādas noteiktas pilskalna pazīmes kalna pārveidojuma veidā nav drošāk konstatējamas.
Iespējama pilskalna vieta. Versija par pilskalnu atrodama 20. gs. 30. gadu literatūrā. V.D.Balodis “Valmiera” (1911) Otra versija – pilskalns atradies Lucas kalnā.
Salacas pilskalns pirmo reizi minēts jau Indriķa hronikā 13. gs. sakarā ar kādu sāmsaliešu sirojumu uz Burtnieku ezeru. Sena lībiešu teika stāsta, ka vācu tirgotāji vispirms enkurus izmetuši te, pie Salacas grīvas, un tikai tad devušies gar jūras malu uz Daugavas grīvu, kur dibināja Rīgu.
“Rokoties” pa vēstures materiāliem, pa laikam “uzpeld” informācija par iespējamiem pilskalniem pašreizējās Rīgas teritorijā.
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.