Sērenes pilskalnu, kas atrodas ap 2 km attālumā no Daugavas pie Pilskalnu mājām, pirmais literatūrā minēja K. Levis of Menars, bet E. Brastiņš senvietu par īstu pilskalnu neatzina. Lietgalietis 1928. gadā izvirzīja hipotēzi, ka senā Sēlpils (castrum selonum) atradusies iepretim Aizkraukles vācu pilij, tātad netālu no Sērenes pilskalna.
K.Levis of Menārs savā pilskalnu apkopojumā norādīja, ka pilskalns ir “1 versti uz A no Seces pastorāta pie Sturman mājām”. E.Brastiņš šo vietu pārbaudīja un noskaidroja, ka pie Stūrmaņu mājām ir kāds kalns bez pilskalna pazīmēm, kuru sauc par Tašas kalnu.
Pilskalnes Strobuku pilskalns atrodas ap 300 m uz R no Strobuku mājām. Pilskalnu pirmais literatūrā 1882. gadā minēja A.Bīlenšteins. E.Brastiņš Strobuku pilskalnu par īstu pilskalnu neatzina. Izteikta doma, ka Strobuku pilskalns būtu uzskatāms par apmetni.
Pirmās ziņas par tā saukto Muldenieku Pilskalnu Pieminekļu valdē ienāca 1923. gadā, tomēr līdz pat mūsu dienām vieta nav uzmērīta. Tas atrodas ap 300 m uz DA no Dumpju (bij. Muldenieku) mājām.
Altene vairāk pazīstama kā viduslaiku mūra pils (14.-16. gs.), tomēr J.Graudoņa 1963.-1964.g. arheoloģiskie izrakumi pierādījuši, ka Altenes pils vietā pirms vācu mūra pils pastāvējis pilskalns ar koka pili.
Lasiņu pilskalns, saukts par Gorodoku, atrodas Daugavpils raj. Tabores pagastā Daugavas senkrasta kreisajā malā, pāris kilometru uz A no Daugavpils. Lasiņi jeb Lasenbeka – bijušais muižas centrs – atrodas ap 0.5 km uz R no pilskalna. Pirmās ziņas par Lasiņu pilskalnu 30. gadu beigās sniedza A. Košķens.
Timšānu pilskalns, kas tautā saukts par Zamok vai Zamki, atrodas Daugavpils raj. Sventes pagastā Timšānu sādžā pie Ilūkstes-Vilkumiesta lielceļa. Pirmās ziņas par šo pieminekli 1935. gadā sniedza A. Košķens.
Arāju pilskalns, saukts par Zamok, atrodas Daugavpils raj. Sventes pagasta pašā R galā, 300 m uz DR no Arāju mājām un apmēram kilometru uz DR no Gorbunovkas. Arāju pilskalnu 1968. gadā atklāja J.Graudonis.
Aizvējiņu pilskalns atrodas Krāslavas raj. Kaplavas pagastā Daugavas kreisajā krastā, 4 km lejpus Krāslavas. Pilskalnam tuvākās ir Aizvējiņu mājas, kas atrodas 200 m uz D no pieminekļa. Pirmās ziņas par pilskalnu 80. gadu vidū sniedza V. Gekišs.
Bornes pagastā, Ilūkstes apriņķī 3 kilometru dienvidos Daugavai un Liel-Bornas muižai, netālu no Vaksovas ciema meža vidū atrodas apcietināta vieta saukta „Zamki”. Apcietinājumam izmantots samērā lēzens kalns, kas no dabas daudz nav atšķiries no blakām esošām citām augstām vietām.
Līdztekus Daugpils — Kaunas šosejai 2km attālumā iet vecais lielceļš, kurš sākas no Kalkūnu miestiņa. Trijus kilometrus no Kalkūniem ša lielceļa malā ceļa līkumā ir Kilāču ciems, sastāvošs no 4 saimniecībām. Kilāčiem puskilometru austrumos kādu kalnu dēvē vietējā izloksnē „Pilikalnis”.
3 km. ziemeļ-austrumos Sventas ezeram, 1 km. dienvid-austrumos baznīcai, Ilūkstes lielceļa malā ir Kaķīšu ciems, saukts arī par Kaķiškiem. Minētam ciemam puskilometru austrumos, lauku malā atrodas apcietināta vieta dēvēta „Zamok”.
Aknīstes (arī Susējas) pilskalns atrodas Jēkabpils raj. Aknīstes pagastā Aknīstes ZR nomalē. Susējas upes ielejas labajā krastā pie Līvānu ielas, agrāk – pie Skanstnieku mājām. Pilskalnu jau 1899. gadā savā Kauņas guberņas arheoloģiskajā kartē atzīmēja F. Pokrovskis.
Šis apcietinājums saukts „Zamok” atrodas Sventas pag. valsts mežā 7. apgaitā 1 km. ziemeļ-rietumos Svistopoles mājām, dažus simtus metru rietumos sudmalām. Tas ir iegareni apaļš savrup stāvošs kalns Sventas augstienes ziemeļmalā. No šejienes tālas izredzes uz Daugavas pusē esošiem līdzenumiem un mežiem.
„Āpšu kalns” ir mazs pilskalniņš Sventas mežniecības mežā, kādas mazas upītes kreisā krastā. Upīte aiztek uz Oļšankas ciemu, kas 2 km. ziemeļos šim pilskalnam. Āpšu kalns ir vienu kilometru attālu no vēl aprakstāmās „Zamkas” Sventas mežā. Savu nosaukumu šis apcietinājums mantojis no āpšiem kuri šai kalnā vēl tagad mājo.
Lašu pilskalns atrodas zem Lašu muižas dzīvojamās ēkas un pagalma 1,5 km. ziemeļaustrumos Eglaines dzelzsceļa piestātnei, Lašu pag. Ilūkstes apriņķī. Muižas īpašnieks licis apmūrēt visapkārt pilskalna sāniem romantisku laukakmeņu mūri ar stūriem, kāptuvēm un uzbrauktuvēm.
Pie lielceļa, kas ved no Lašu muižas uz Ilūksti, dažus simts soļus ziemeļ-rietumos Lagovkas krogam redzams izcirstā meža gabalā apaļš, cilvēka roku darināts kalns. Kalnam pāri iet tuvējo Ozolu (Užoļu) māju robeža, kas kalnā iezīmēta ar grāvīti. Kalna dienvidus puse atrodas valsts mežā (Lašu pag.).
Jau labi sen atpakaļ mūsu pilskalnu pētnieki bija izteikuši domu, ka pie Pilskalnes muižas Ilūkstes apriņķī vajadzētu būt kādam pilskalnam. Vairākkārt apvidu pārmeklējot, beidzot meklēto pilsvietu arī izdevās atrast. Tā stāv puskilometru ziemeļ-rietumos muižai dziļā gravā starp Dubezeru un Muižas ezeriņu. Muižu izdalot jaunsaimniecībās pilskalns iedalīts jaunzemnieku laukos.
„Palazdiņu kalns” ir visnožēlojamākais starp Pilskalnes pagasta pilskalniem. Viņu nav taupījis ne arkls, ne pasaules karš. Tas tā nopostīts, ka maz kas vairs glābjams. Šis pilskalns atrodams vienu kilometru dienvidos Kazimirišķes „Zamečkas kalnam” pie Palazdiņu mājām, 3 kilometri no Daugavas.
