J.Urtāns uzskata, ka īsti nav pilskalns, bet arī īsti nezin, kas tas ir.
Pilskalns taisnā līnijā atrodas ap 450 m uz DA no “Driģenēm”. Tas ierīkots šaurā ZR–DA virzienā orientētā kalna kauprē, kas abos galos ir nodalīta ar vaļņiem un grāvjiem. Visa kaupre, tās nogāzes un apkārtne pāraugusi ar brikšņiem un krūmiem; tur pirms kādiem gadiem ir bijusi kailcirte.
Dažādas teikas un nostāsti liecina, ka netālu no Saukas ezera esošais Ormaņkalns jeb Ūrmaņu kalns senatnē varētu būt bijis svētkalns vai nocietināta vieta.
Teiku pierakstos fiksēta romantiska teika par Subates pili, virsaiti Subatu, viņa karošanu ar leišiem, krišanu, leišu karavīru pārvēršanos un pils nogrimšanu.
Subates Paškānu pilskalns atrodas pie pašas Daugavpils rajona robežas un ir nosaukts pēc Jēkabpils rajona Gārsenes pagasta Paškānu sādžas, no kuras pilskalns atrodas ap kilometru uz DA. Daugavpils rajona pusē pilskalnam tuvākās ir Upīšu mājas. Šķiet, ka pilskalns reģistrēts jau pirms Otrā pasaules kara, tomēr nav uzmērīts un literatūrā nav plašāk aprakstīts.
Uz Pilskalnes Kazupurva kalnu, kas tautā saukts par Pilskalnu, kā uz iespējamo seno nocietinājumu 1968. gadā norādīja J.Graudonis, tomēr par īstu pilskalnu viņš to neatzina.
Bebrenes Ilzes pilskalns atrodas ap kilometru uz DA no Ilzes ezera – plašākā ielejā starp Bitenieku un bijušajām Mālnieku mājām. Pilskalna uzmērījums pagaidām nav veikts.
Par Pilskalnu sauktais kalns, kas atrodas Krigānu ezera D krastā, ap 400 m uz ZA no Bašu mājām, apkārtnē labi izdalās kā savrups ZR-DA virzienā orientēts, kokiem apaudzis ap 100 m garš un ap 70 līdz 80 m plats, 8 līdz 10 m augsts izcēlums, kam ir plakana virsma.
Rites Petruku Karātavu kalns jeb pilskalns atrodas pašā Rites pagasta D daļā pie bij. Petruku mājām. Ziņas par šo kalnu kā pilskalnu 1988. gadā sniedza A. Dinga, kam Petruki ir dzimtās mājas. Kalns ir ap 30 m augsts, norobežots reljefa izcēlums ar divām virsotnēm.
Kalna Biržu pilskalns atrodas Jēkabpils – Ilūkstes šosejas labajā pusē ap 200 m uz DA no Pilskalnu mājām. Pilskalnu pirmais 1926. gadā reģistrēja E.Brastiņš, kas to par īstu pilskalnu neatzina. 1941. gadā pilskalnā A.Štokmaņa vadībā, izdarīti zondējuma rakumi, kuros kultūrslānis netika konstatēts.
Gārsenes Kurmišku pilskalns, dēvēts par Nogrimušo pili, atrodas netālu no Lietuvas robežas – Lācupes jeb Dienvidsusējas labajā krastā, pretim Ozolkalnu māju vietai otrpus upei. Senvietas uzmērījums pagaidām nav veikts.
K. Levis of Menars savā pilskalnu apkopojumā norādījis pilskalnu “pie Meņķu muižas, 25 verstis no Jēkabpils, pie Ilūkstes ceļa”. E. Brastiņš šo vietu apmeklēja un atzina, ka “neviens pilskalns šai vietā nav atrodams”.
Par pilskalnu pie Asares Vārkavā jau iepriekš bija ienākušas nenoteiktas ziņas, kas sāka konkretizēties pēc publikācijas rajona avīzē 2002. gadā. Alise Jeruseviča zināja stāstīt, ka Vārkavā, pie Viļņu un Brūveru mājām, esot pilskalns, par kuru viņai stāstījusi vecāmāte. Arī citi apkārtnes ļaudis šo vietu zina kā pilskalnu.
Page 1 of 3
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.