Jau kopš 19. gs. vidus, kad baltvācu mācītāji sāka atrast un ieraudzīt senos pilskalnus, sākums pilskalnu atrašanā bija tautā saklausīti nostāsti un teikas, ka kādā kalnā reiz ir bijusi pils, kas nogrimusi. Tas bija pietiekošs pamats, lai vietu pārbaudītu un tiešām: parasti tur arī tika atklāts pilskalns.
„Ķentes kalns“ arī „Vecā Rīga“ 3 klm. dienv.-austr. Ogres piestātnes Bērziņu māju zemē. Bērziņu mājas atrodas 2 klm. dienv.-rietumos minētam kalnam pašā Daugavas krastā. Pilskalnam tuvākās mājas ir Pūces austrumu virzienā.
Pusaizaugušā Kaparāmura ezera ziemeļkrastā, ziemeļos Ikšķiles piestātnei, velkas pret austrumiem līdz Velnezeram un tālāk līdz pašiem Ogres Kangarkalniem kāda šaura stāva, pēc prof. Dossa līdz 13 m. augsta Kangaru kaupre. Viņas stāvumā, netālu no Kaparāmura ezera austrumgala, kur tas sniedzas uz Velnezera pusi, atrodas kādas 75 soļu garas, virsū 20 soļu platas senču pilsvietas atliekas.
Kāda apcietināta vieta saukta „Vīna kalns“ arī „Egļu kalns“ atrodas Ikšķiles pag. 2 km. rietumos dzelzceļa piestātnei, 1 km. no Daugavas. Zeme, uz kuras atrodas minētais kalns, pieder Pienakuņģu mājām. Pa dzelzceļu uz Rīgu braucot „Vīna kalns“ redzams stigas kreisā pusē dažus desmitus metrus no sliedēm.
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.