„Lubānes kalns” atrodas Dagdas katoļu baznīcas īpašumā un lietošanā. Viņa vieta 1 km. dienvid-rietumos Dagdas baznīcai un miestam, divu lielceļu starpā — viena, kas ved uz Skudriķiem un otra — uz Osūni. Pilskalnam tuvākais ciems Ozoliņi.
Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes raj. Silmalas pagastā Lošu sādžā, ap 2,5 km uz ZA no Prezmas, tagad nosusinātā Lošu ezera D krastā. Pirmās ziņas par pilskalnu 1936. gadā sniedza F. Svīkša. Plašāk pilskalnu 1978. gadā aprakstīja A.Radiņš.
Šā pilskalna atrašana ir laimīgs gadījums, Pustinā gadījās kāds cilvēks, kurš kalpojis robežsargos uz Krievijas robežas. Viņš stāstīja, ka tuvu robežai, Asūnes pag., puskilometru dienvidos Miznieku ciemam mežā esot kāda vieta ar grāvjiem un uzbedumiem.
Kokiem un krūmiem apaugušais Kantinieku pilskalns izveidots A-R virzienā orientētas līdz 15 m augstas kaupres R galā. Kaupri A pusē šauru zemes mēle saista ar plašāku augstieni. Starp augstieni un pilskalnu, kā arī pilskalna R un D pusē ir purvainas lejas.
„Zamok” skaitās Daugpils apr., Pustiņas pag., katoļu baznīcas zemē. Dienvidos Pustiņas muižai atrodas Ūseņu ezers, kuru krievi pārtaisījuši par „Gusevo”-zoss ezeru Šai 2 klm. garā ezerā iespiedušās trijās ap puskilometru garas pussalas. Viena no pussalām, kas atrodas ezera ziemeļpusē izmantota pilskalna celšanai.
Jurizdikas pilskalns atrodas Ludzas pilsētas A nomalē. Tas ierīkots ZRRDAA virzienā orientētas kaupres galā, kurai Z ir Lielais Ludzas ezers, bet D – Lielajā Ludzas ezerā ietekoša strauta lēzenā leja. Šīs pašas kaupres ZRR galā ap kilometru no Jurizdikas pilskalna atrodas Ludzas viduslaiku pils drupas. bet kaupres vidusdaļā ir pazīstamais latgaļu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks Odukalns. Jurizdikas pilskalnu 1959. gadā apzināja V. Urtāns.
Šo pilskalnu zin plaša apkārtne. Tas tamdēļ, ka viņš atrodas paša lielceļa malā un īpatnēji izskatās. Gandrīz katrs ceļa gājējs to redzējis un atceras.
„Pilskalns” atrodas Daugpils apr. Aulejas pag. Žaunerānu ciema robežās. Uz kara kārtīm šā ciema vārds gan rakstīts „Žalnerčiki”, bet ļaudis šo ciemu tā nesauc.
Porskovas Mistra kalns atrodas Balvu raj. Šķilbēnu pagastā Porskovas sādžā, ap 2 km uz DR no Rekovas. Pieminekļa ZA pakājē ir Porskovas sādžas viensēta. Pilskalnu 1952. gadā atklāja E.Snores un S. Tarakanovas vadītā ekspedīcija.
Makšinavas Kauguru kalns atrodas Balvu raj. Vīksnas pagastā, ap 1 km uz DR no Makšinavas sādžas un 2 km uz ZR no Kupravas. Kādreiz uz D no pilskalna bija Bērziņu mājas. Pilskalnu 1928. gadā apzināja un plašāk aprakstīja A. Gusars.
„Pilskalns” Berezaukas, jeb Berežīnes ciema zeme Izvaltas pag. Daugpils apr. 0,5 km. rietumos ciemam, sīka strautiņa kreisā pusē. Minētais strautiņš netālu iesākas pļavās, tek uz Uzvaldi un tālāk. Šā strautiņa ielejai apkārt augsti kalni ar laukiem un druvām.
Pieminekļu valdē bija ienākušas ziņas, ka Kombulu muižai ziemeļos esot kāds pilskalns. Apkārtni pārmeklējot izrādījās, ka tur nav neviena kalna ar tamlīdzīgu vārdu. Vienīgi kāds kalns, saukts „Gaisa kalns”, varētu būt uzdotā vieta.
„Šokoladnaja gorka”, kā redzams, ir jauns nosaukums, kas stājies kāda vecāka vārda vietā. Tomēr vecāko nosaukumu neizdevās vairs saklaušināt.
Savadi, ka taisni pilsētu apkaimē esošie pilskalni visvēlāk tiek atrasti. Izskaidroju to ar pilsētas iedzīvotāju sastāvu. Viņi pa lielai daļai ienācēji un tā tad vietējās apkārtnes tradīcijas tiem svešas.
„Gorodok” Daugpils apr. Naujenes pag. Lielbaranausku ciema zemē, puskilometru austrumos šim ciemam un tikpat tāļu ziemeļos Miglanu sādžai. Gar pašu kalnu strauji tek Dubnas upe un pilskalns atrodas viņas labajā krastā. Tas pēc sava izskata ir savrups neliels kalniņš ar 7 —10 m. augstām kraujām malām.
Par šo pilskalnu, ta pat ka par citiem Latgales pilskalniem, Rīgā nebija nekādu ziņu. Tikai nejaušs gadījums lika sastapties ar ļaudīm, kas zināja pateikt, ka Mālnavas pag. Markovas salā (sādžā) Vikentija Bambāna viensētas zemē esot kāds kalns, kuru saucot par pilskalnu.
Page 9 of 11
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.