Valaiņu pilskalns, saukts par Zirņu kalnu vai Sauleskalnu, atrodas Preiļu raj. Aglonas pagastā Valaiņu sādžas purvā, kura Z un A malās ir Sauleskalnu un Akatnieku mājas. Valaiņu purvs atrodas 4 km uz DDA no Aglonas. Pirmais pieminekli 1941. gadā aprakstīja P. Stepiņš.
„Zamkovaja gora” latviešu mute tiek saukta par „Pentušu kalnu”. Šis kalns atrodas Ludzas apr. Nerzas pag. Pentušu jeb Pentuchu ciema īpašumā. Pats šis ciems stāv 5 km. dienvidos Nerzas ezeram.
Upursala atrodas Preiļu raj. Aglonas pagastā Cirīšu ezera ZA daļā, ap kilometru uz R no Aglonas. Iepriekš tika uzskatīts, ka Upursalas Upurkalns ir cilvēka roku nepārveidota kulta vieta. 1977. gadā J. Urtāns Upursalu apsekoja un viņa vadībā Upurkalnā un tā pakājē tika izdarīti arheoloģiskie izrakumi. Noskaidrojās, ka Upurkalnam ir pilskalnu raksturojošās pazīmes.
Šis ir apkārtnē tālu pazīstams kalns, jo viņu tālu redz kā augstu vietu. „Lītova gora” arī „Rudova gora” paceļas 114,3 saž. virs jūras, kā tas apzīmēts topogrāfiskās kartēs. Kalna nosaukumi stāv sakaros ar tuvējiem ciemiem Rudova un Ļitovskije.
Kropovas Šancu kalns, saukts arī par Zamek vai Zvīdru šanci, atradās Preiļu raj. Rušonas pagastā pie Kropovas un Šancu sādžām, ap 2 km uz DA no Aglonas dzelzceļa stacijas. Pilskalnu pirmais 1926. gadā reģistrēja B. Brežgo. Pēc II pasaules kara pilskalns pilnīgi norakts. Tā apraksts sastādīts pēc B. Brežgo 1926. g. uzmērījuma un P. Stepiņa 1941.g. apraksta.
Apcietinājums, kuru krievu iedzīvotāji dēvē „Gorodok” atrodas Ludzas apr. Istras pag. Zubravas ciema Silvestram Triznam piederošās viensētas zemē.
Anspoku pilskalns atrodas Preiļu raj. Preiļu pagastā Anspoku sādžā, 50 m uz Z no bij. Anspoku “medību pils”, Preiļu – Aglonas šosejas kreisajā pusē, ap 2 km no Preiļiem. Pieminekli 1977. gadā apzināja J. Urtāns.
„Gorodišče”, Ludzas apr., Istras pag., valsts mežā. Mežs ieprojektēts piegriezumam Vecslobodas ciemam, kas atrodas puskilometru dienvidos šim apcietinājumam. Turpat kalnam austrumos atrodas Meļņiku ciems un Istras upe, bet 1 klm. rietumos stāv ezeru trijotne: Dziļais, Istras un Ludzītes.
Milkas pilskalns, saukts par Gorodoku, atrodas Rēzeknes raj. Māk0ņkalna pagastā Milkas sādžā, 2,5 km uz ZZR no Andrupenes. Pilskalnu 1941. gadā atklāja un plašāk aprakstīja P. Stepiņš.
Naumku pilskalns bijis mākslīgi nocietināts pilskalns. Tā ziemeļgalā vēl redzami grāvji un uzbedumi. Gar paugura rietumu sāniem visgarām gājusi terase. Mītņu kārtā arheoloģisko izrakumu laikā atrastas trauku lauskas, plānas un virpotas.
Bondaru pilskalns atrodas Rēzeknes raj. Mākoņkalna pagastā Bondaru sādžā. 5,5 km uz R no Ļipušķiem. Pērkoņu ezera Z pusē ap 200 m no ezera. Pirmās ziņas par pilskalnu publicētas 1924. gadā; 1941. gadā pieminekli plašāk aprakstīja P.Stepiņš.
No pirmak apskatītiem Meikšānu „Kapiem” iesākās garā „Kausa” un dodas ziem.-austr. virzienā, 4 klm. nepārtraukti līdz Razlivkiem. Šis ir apbrīnojamākais dabas darinājums ledus laikmetā. Ap 30 metru augsts šaurs kalns, kā milzīgs dzelzsceļa dambis visus četrus kilometrus nekur nepārtrūkst, nekur nesaplok un neizjūk. Viņa virsa ir tik plata, kā pa to var braukt ratiem, bet gar abām pusēm sānu kraujums tik stāvs, kā jumts.
Smaganu (Smageņu) pilskalns atrodas Rēzeknes raj. Mākoņkalna pagastā Martušovkas sādžā, 150 m uz D no Smaģeņu ezera, 6 km uz R no Ļipušķiem un 0,5 km uz ZR no Bondaru pilskalna. Pilskalnu 1941. gadā atklāja un plašāk aprakstīja P. Stepilņš.
„Kapi” Ludzas apriņķī, Šķaunes pagastā Meikšānu ciema robežās. Šis ciems atrodas 2 km. no Krievijas robežas, 10 km. ziemeļos aiz robežas esošam Osvejas ezeram. Aplūkojamais pilskalns atrodas minētā ciema dienv.-rietumpusē otrpus upītei, kas tek gar ciemu.
„Gorodišče” ir krievisks nosaukums pilskalnam, kas atrodas Šķaunes pag. Ludzas apr. Poliščinas ciema zemē. Viņš stāv nepilnu kilometru dienvidos Poliščinas baznicai pie pašas Krievijas robežas. Aiz robežas Krievijas pusē sākās Osvejas ezera līdzenums ar saviem purviem un mežiem, kā dabīga latviešu apdzīvotas zemes robeža.
Pušas pilskalns (Pušas pilskalns I) atrodas Rēzeknes raj. Pušas pagastā, ap 0,5 km uz Z no Pušas. Pirmās ziņas par pieminekli sniegtas 1925. gadā; 1983. gadā pilskalnu plašāk aprakstīja A. Radiņš.
„Pilskalns” Šķaunes pagasta Ludzas apr. Lielandžānu ciema zemē. Ciems izdalīts viensētās un minētais pilskalns iekrīt brāļu Nikodēma un Genricha Andžēnu īpašumā. Uz kārtīm Lielandžānu ciems kļūdaini apzīmēts par Lielmačiem. Šī kļūda ieviesusies krievu topogrāfu nevērības dēļ un nav izlabota arī latviskās kara kārtīs. Mūsu pilskalns atrodas Lielandžānu ciema vietai 2 km. rietumos, netāļu no Keiļevas mazmuižas. Krievijas robeža no pilskalna nedaudz par 2 kilometriem.
Leimanišķu pilskalns, saukts par Apšu vai Barsuku kalnu, atrodas Rēzeknes raj. Maltas pagastā pie Leimanišķu sādžas, ap 3 km uz D A no Maltas. Pilskalns situēts tā sauktajā Šentu mežā, ap kilometru uz A no Maltas-Pušas lielceļa. Pāris simt metru uz DA no pilskalna ir aizaugošais Kirzaka ezers. Pilskalnu 1961. gadā pirmais plašāk aprakstīja V. Urtāns.
Nosaukums „Zamok” ieviesies seno apcietinājumu nosaukumos visur tur, kur apkārtnē poļu iedzīvotāji. Šeit aprakstāmais „Zamok” atrodas Dagdas pag. Vecdomes (Staromišļa) muižas zemē. Pēc zemes reformas šis pilskalns iedalīts Ignata Pizana jaunsaimniecībā.
Leimanišķu Baterijas kalns atrodas valsts mežā, kas saukts par Šentes kalniem. Rēzeknes raj. Maltas pagastā pie Leimanišķu sādžas, ap 3 km uz DA no Maltas un 0,8 km uz A no Maltas-Pušas lielceļa. Pilskalnu 1941. gadā pirmais plašāk aprakstīja P. Stepiņš.
