Naujenes pilskalns, kurš tika apdzīvots jau kopš 8. gadsimta, tiek uzskatīts par Daugavpils dibināšanas vietu. Dinaburgas pili kā robežcietoksni, kas vērsts pret Lietuvu, Naujenes pilskalna vietā 1275. gadā uzcēla Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests. Pilskalna vieta var būt atzīmēta kļūdaini un vēl tiks koriģēta pēc dokumentālu materiālu izpētes. Pašlaik tajā vietā ir stāvlaukums.
Sevišķais gadījums – divi pilskalni ar līdzīgiem nosaukumiem vienā apvidū. Sākumā jau radās doma, ka birokrātu kļūda, bet nē – novada detālplānojums saka, ka melots nav 🙂
Peiteļu (Piteļa) pilskalns atrodas Ciblas novadā, Līdumniekos. Pie Piteļa (Peiteļa, Piteles, Pitelovas) ezera atradies neliels pilskalns, nocietināta senvieta, saukta Purva saliņa. Tā atrodas vienīgajā sausajā izcēlumā rietumu krastā uz neliela raga.
“06.05.2008. zvanīja Oskars Ušpelis un pastāstīja, ka nesen braucienā pa Latgali apmeklējis kādu kapsētu (varētu būt vecticībnieku kapsēta) Aizkalnes Kalvānos. Kapsēta atrodas netālu no kāda ezera. Kapsēta ierīkota garenā, norobežotā kalnā, kura malās, respektīvi, pie kapsētas, esot pilskalnam raksturīgas grāvja un vaļņa pazīmes.”
Kalniņš esot izteikts, apaudzis priedēm. Karte tur uzrāda trīs kalniņus paralēli upei, bet likās, ka īstais būs visvairāk uz D situētais kalniņš. Pie dzirnavu ezera upītes (pēc kartes Kovšova) Ritiņos, pēc I.Silkāna uzskata, esot pilskalns. Kiuku ezera D galā esot norobežota saliņa, kuru vietējie vecticībnieki saucot par GORODOK.
Praulienas pagasta dienvidu daļā, pie robežas ar Ļaudonas pagastu, ir paliels mežu masīvs. Netālu no abu pagastu robežas, šķēršļotā, mežainā, purvainā un cilvēku neapdzīvotā apvidū atrodas nelielie un purvainie Sīmaņu, Liniņu un Pārkārtņa ezeriņi.
Pilskalns apsekots 2005. gada 30. aprīlī Rēzeknes novadpētniekam un dzejniekam Pōvulam Ratinīkam pieaicinot Juri Urtānu. Par Ratinieku kapu kalnu teikas vēsta, ka kapsētas kalns esot saukts par Kurgānu un rokām esot samests virs kāda karavadoņa kapa.
Meklējot Kārsavas miesta apkārtnē varbūtējus pilskalnus, vienu tādu atradām Kārsavas pag. Rogu ciema robežās. Šī vieta atrodas 1 km. no Kārsavas dzelzsceļa piestātnes, dažus simtus soļu attālumā no dzelzsceļa dambja. Gar pilskalna dienvidpusi pa pļavu tek Ūdrājas upe, kas savienodamās ar Lētas upīti, top par robežupi ar Krieviju — Rītupi. (Nosaukums cēlies kvieviski Utroje tulkojot latviski).
„Alotāju kalns” mūsu izrunā skanētu „Avotāju kalns”, jo Latgalē avotu sauc „alots”. Šai vārdā tiek saukts mazs pilskalniņš Jaunlatgales apr. Baltinavas pag. Puncuļevas viensētas zemē. Uz kara kārtīm šī viensēta apzīmēta kā „Alutini”. Viņu īpašnieks Vincis Kažs.
„Pilskalns” Jaunlatgales apr. Baltinovas pag. Puncuļevas ciema Antona Magma viensētas zemē. Ciems atrodas 5 km. dienvidrietumos Baltinovai un baznīcai, bet pilskalns – 0,5 km. dienvidos ciemam augstā kalna rozā ar trigonometrisku signālu 61,83 saž.
„Pilskalns” Jaunlatgales apr. Bērzpils pag. 8 km. ziem. austrumos Domopolei (Biržiem), īpašnieki zemturi Putnis un Deksnis, kas nopirkuši bijušas Pilskalnu mazmuižas zemi.
„Bērzīnes kalns” Bērzpils pag. Jaunlatgales apr. dažus simtus soļu ziem.-austr. Starij-Zamok muižai, tur kur katoļu kapi.
Page 5 of 11
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.