Šis ir trešais pilskalns uz Dubnas upes 2 km. austrumos „Greitas kalnam.” Tas stāv 0,5 km. Lauka-Laperu ciemam, šā ciema zemē Višķu pag. Daugavpils apr. 1 km. ziemeļos Višķu-Krāslavas lielceļam.
Nosaukumu „Greitas kalns” tauta izskaidro dažādi. Vieni saka, ka nosaukums cēlies no kādas teiksmainas milzu jaunavas Grietas, kas kalna uzbedumā esot aprakta, citi teic, ka „Greida” esot tas pats kas valnis, uzbedums, kriev. „гряда”. Šis pēdējais izskaidrojums šķietas pieņemams, jo šo pilskalnu patiesi raksturo ap 70 m. garš taisns uzbedums. Blakus šim nosaukumam, kalnu daži sauc arī par „Pilskalnu”.
Meklējot pēc vēl neuzietiem pilskalniem Latgalē un pārmeklējot katru aizdomīgāku vietu vai vietas nosaukumu, uzkrita kara kartēs kāda vieta, nosaukta „Vecs Napoleona reduts”. Napoleons nekad nav Latgalē bijis
un tālab arī nekāda reduta tur nevarējām iedomāties. Uzmeklējot šo aizdomīgo vietu izrādījās, ka tas ir neapšaubāms senu laiku pilskalns, un apkārtējie iedzīvotāji to devēja par „Gorodok”.
„Pilskalns” Kapiņu pagastā, Daugpils apr. Gutiņu ciema zemē 1 km. rietumos šim ciemam, Pikalnes ezera austrumkrastā. Šis ir neliels ezers starp lielajiem Cerēšu un Višķu ezeriem pusceļā, 7 km. austrumos Daugavpils-Rēzeknes dzelzceļam.
Madelānu pilskalnu uzskata par vienu no skaistākajiem Latvijā. Tā relatīvais augstums ir ap 20 m. Pilskalna plakumu un dienvidu nogāzi vēl nesenā pagātnē lauksaimnieciski apstrādāja, tāpēc nocietinājumi šajā pilskalna daļā nav vairs saskatāmi.
Par šo pilskalnu, kuram jaatrodoties pie Skujuciema Kapiņu pag. pirmās ziņas ienāca jau 1924. g. Tomēr dažādu apstākļu dēļ viņa uzmērošana varēja notikt tikai 1926. g. rudenī pateicoties mākslas akadēmijas audzēkņa A. Gusara uzņēmībai. Viņš arī ievācis sekošas ziņas.
Šis pilskalns ir vislielākais Kapiņu pagasta pilskalns (Daugpils apr.). Visas zīmes rada, ka tas ir arīdzan jaunākais starp citiem.
„Gorodok” Stanovišķu ciema zeme, Kapiņu pag., Daugpils apriņķī. Kalns ar šo vārdu atrodas 0,5 km. austrumos minētam ciemam pie ceļa uz Randaukas ciemu. Šai vietā kalna kaupre, kas dodas no ziem.-austr. uz
dienv.-riet, visaugstākā un kārtīs apzīmēta kā ģeometrisks signāls 84,6 saženi virs jūras līmeņa.
Rušonu ezers austrumdaļa savienots ar Ubīļu, Biržkalna un Ilzes ezeriem. Starp tiem atrodas 5 km. gara šaura pussala ar Blaževiču ciemu viducī. 1 klm. dienvidos šim ciemam, kur pussala vistālāk izvirzās četrstūrī pret rietumiem, atrodas 12 m. augsts neliels uzkalns, to sauc par „Gorodoku” un viņš pieder minētam Blaževiču ciemam (Kapiņu pag., Daugpils apr.).
Tai vietā, kur Rēzeknes-Daugpils šoseja šķērso Rušas upi, atrodas Rušicas mazmuiža. Pate Rušas upe plaši plūsdama savieno Zalves un Rušūnas ezerus. Vienu kilometru dienv.-riet. Rušenicai un šosejas tiltam, Rušas labā krastā ierīkots pilskalns, apkārtnē dēvēts par „Gorodok”. Viņš atrodas valsts mežā, Kapiņu p., Daugpils apr., iepretī Sekstu mājām.
Ieapaļi trīsstūrains plakums, kurš samērā līdzens. Viņa garums 70 m., bet platums ap 40 m. Šo plakumu pret lauku ielenc ap 4 m. dziļš grāvis. Aiz tā stāv tikpat augsts uzbedums un otrs grāvis, kurš 3 m. dziļš. Šim pēdējam grāvim ir savs uzbedums, kurš, par veselu metru zemāks par pirmo, plakumam tuvāko uzbedumu.
Nosaukums Katigrade satur sevī krievu sakni „grad”, kas nozīme pili, pilsētu. Uz aizdomu pamata iztaujājot apkārtni, patiesi tika atrasta apcietināta vieta pie pašas Katigrades muižas, kas atrodas Jasmuižas pag., Daugavpils apriņķī.
Šņepstu Lielais kalns atrodas Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē (braucot no Preiļiem). Iegarenam maizes kukulim līdzīgais kalns ir 19 m augsts. DR pusē tas ir bijis aizsargāts ar grāvjiem, starp kuriem atradusies uzeja pilskalna plakumā. Plakums un D nogāze tiek arti kopš seniem laikiem, tādēļ dziļais melnais kultūrslānis, kas sedz kalna virspusi, ir sajaukts un lielākoties noarts uz leju.
Izlikās neticami, ka bieži apdzīvotā Preiļu apkārtnē nebūtu neviena pilskalna. Pēc ilgākas meklēšanas un taujāšanas izdevās uzzināt, ka kādu tīrumu Preiļu Plyudu ciema robežās, sauc par pilskalnu 1 km. rietumos Anspaku muižai un 2,5 km. dienv.-austr. Preiļiem, Preiļu strauta kreisā krastā. Šai vietā Preiļu strauts izgrauzies caur paaugstu vietu radīdams sev stāvus krastus.
Bērzgales pag. 2 km. dienv.-rietumos Dricāniem Rēzeknes apr. Kakorvišu ciema robežās ir tālu daudzināta vieta «Pilskalns”. Bet sen jau šis pilskalns gluži noarts, tā kā tikai pēc ilgākas meklēšanas izdevās atrast dažus lausku paraugus. Šo pilskalnu pirmo reizi piemin Bīlensteins, bet arī kā noartu.
Bērzgales pag., puskilometru rietumos Bērzgalei, Jezupa Škapara jaunsaimniecībai piešķirts kalns, uz kura atrodas luterāņu baznīcas drupas. Kalns ir senējs pilskalns, jo dažās vietās vēl redzamas terases. Lielajās grantsbedrēs, kas izgrābtas kalna sānos, redzama mītņu kārta, kura satur lielāku vairumu trauku lausku.
Ludzas apr., Istras pag., paša Vecslabadas miesta vidū starp Ludzītes un Glubokojes ezeriem stāv vecā pareizticīgo baznīca. Šī baznīca uzcelta senā pilskalnā, kuru vēl tagad klāj melna mītņu kārta. Ap baznīcu esošie kapi, žogi un uzbrauktuves ļoti bojājuši pilskalna pirmatnējo veidu.
Asūnes pag., Daugavpils apr., 3 km. dienv.-rietumos Asūnei, Asūnīcas upītes kreisajā krastā, Klabauču ciema robežās, ir neliels vecs pilskalns. Viņš sastāv no vieglas smilts un tāpēc jau sen izmantots ciema kartupeļu bedrēm. Kalna plakums un sāni tā izrakņāti, ka pilskalna īstais veids un mītņu kārta ir galīgi izpostīti. Vel atrodamas trauku lauskas akmeņi un ogles.
3 km. ziemeļos Indras dzelzsceļa piestātnei Pustiņas pag. Daugavpils apr. uz kārtīm redzams ciems «Gorodišče”. Nosaukums aizrādīja, ka tur vajadzētu būt kādai apcietinātai vietai. Pārmeklējot ciema apkārtni, meklētā vieta atradās netālu no ciema, bet diemžēl jau sen kamēr gluži saarta. Tikai mītņu kārta ar trauku lauskām kalna piekājē liecināja, ka te kādreiz bijis pilskalns.
Grāveru pag., Daugavpils apr., starp Jazinakas un Carmaņu ezeriem, Raģeļu ciema ziemeļpusē atrodas kapsēta ar baznīcu. Kalns, uz kura stāv baznīca un kapi, ir senējs pilskalns. Gar kalna malām vēl saredzamas terašu atliekas, melnzeme un trauku lauskas. Tomēr kapsētas grāvji, kapi un būves lielā mērā grozījuši pilskalna seno izskatu.
Page 10 of 11
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.