Alsungas (Alšvangas) Dižgabalkalns ir pilskalns Alsungā. Izvietojies Pils ielas malā, Alsungas dzirnavezera ziemeļrietumu krastā starp ordeņa pili un katoļu baznīcu.
Pie Alšvangas pag. Leiškalna mājām ezera malā atrodas lēzens 15 m. augsts pakalns, visapkārt apņemts purviem un slapjām pļavām. Pakalna austrummala, kas kādreiz bijuse ezera krasts, ir stāva, bet pārējās ar terases palīdzību padarītas stāvas 4 m. augstu. Tā radīts pilskalns, pēc tipa līdzīgs Vārtaju Lagzdines u. c. Kurzemes pilskalniem, kuriem ieleja vidū.
Dzinteres pilskalns atrodas pie Ilmedes upītes ietekas Tabrā, netālu no Dzinteres mazmuižas, Grāvu māju robežās. Pilskalnam izlietota 6 m. augsta šaura zemes strēmele, kas atrodas starp minētām upēm un sniedzas rietumu virzienā. Savā šaurākā vietā zemes strēmele pārrakta platu grāvi, kurš savā turpinājumā savieno Tabru ar llmedi. Tagad šis grāvis ir sauss, tikai pavasaros pa to skrienot ūdens.
Kurzemes “Elkakalni”, ar maz izņēmumiem, ir vienmēr cilvēka roku apcietināti. To nevar teikt par „Baznīckalniem“, jo apcietinātu baznīckalnu Kurzemē nav. Domājams, ka Elkakalni, kā apcietinājuma veids, cēlušies kādā noteiktā aizvēstures laikmetā, par kuru tuvāku ziņu trūkst. Salīdzinot pazīstamos Kurzemes Elkakalnus, uzkrīt tas apstāklis, ka tie celti samērā lēzenos uzkalnos, tiem apaļš plakums, kas norobežots ar nelieliem grāvjiem un uzbedumiem.
Nepilnu kilometru ziem.-rietumos Mātras muižai ir daudz metru augsta krante, vērsta pret 6 kilometri attālo jūru. Tā ir senējs jūras krasts, kas kādreiz atkāpies uz rietumiem, pamezdams vietu zemām, krūmainām pļavām. Vecajā krastā, pie Kalnmaļu mājām, ūdens izgrauzis dzīļu gravu. Šās gravas ziemeļu pusē atrodas vieta, dēvēta par pilskalnu.
Plakumā dziļš mitņu slānis, kas satur apdegušus kokus, kaulus un māla trauku atliekas. Pilskalns izbojāts no kartupeļu bedrēm, kas ieraktas plakuma ziemeļu pusē. Arī trešais ārējais un tikko 1. m. augstais uzbedums pašā pēdējā laikā nokļuvis zem arkla.
Šo apcietināto vietu uzgājis un konstatējis skolotājs J. Sudmalis. Tā atrodas 3 kilometrus dienvidos Ciravas muižai, netālu no Akmeņu mazmuižas, tai vietā, kur Akmenes upīte ietek Durbē. Parastā tipa pilskalns šeit ierīkots uz zemes raga, kas no dienvidiem un ziemeļiem iesniedzas apkārtējās pļavās, apkārt tam apvījas Akmenes upīte. Uzbedums un grāvis atrodas plakuma dienvidus galā.
Aizputes apriņķi, ceļā no Dunalkas uz Daidzi, pašā ceļmalā atrodas divi kalni, saukti Karatavu kalns un Elka kalns. Cilvēka roku apstrādāts ir pēdējais, kamēr pirmajam nav gluži nekādu apstrādājuma vai rakuma zīmju. Puskilometru dienvidaustrumos minētiem kalniem tek Durbes upe pa uzkalnainu apvidu.
Vecā kuršu pilsvieta pie Grobiņas atrodas iepretī ordeņa pils počām, pilsētas rietumpusē. To apskalo no trim pusēm tagadējais dzirnavu ezers. Pilskalna plakums paceļas virs ezera līmeņa 5. m. un viņa sāni ir pietiekoši stāvi. Plakuma austruma galā ir 2 in. augsts uzbedums, kūpam plakana virsa un tas aizņem gandrīz trešdaļu no visa pilskalna.
Puskilometru dienvidos Gaviezes muižai, tīrumu vidū redzams neliels, kokiem apaudzis uzkalns, saukts par Elkakalnti. Šo kalnu tuvāk aplūkojot redzams, ka tas ir cilvēka rokām samests. Zemes cilnis šaī vietā ir ļoti lēzena nokalne ar kritumu pret Gaviezes muižu. Tomēr apvidus augstuma ziņā ir valdošs savā apkārtnē. Augstākai vietai ir ar rakšanas palīdzību izveidoti 4 – 6 m. augsti sāni, kas ierobežo plakumu 40—50 m. caurmērā.
Aizputes pilskalns jeb Baznīcas kalns ir pilskalns Aizputes pilsētā, Tebras labajā krastā. Pēc 1290. gada kuršu pilskalnā tika uzmūrēta Kurzemes bīskapijas Aizputes domkapitula pils ar baznīcu, kas pirmo reizi rakstos pieminēta 1338. gadā.
Pusceļā starp Aizputi un Durbi, aiz Vecpils katoļu baznīcas pa labi ceļam ir kāda kokiem aizaugusi skaista grava, kur reizēm tiek noturēti svētki un izpriecas. Gravas austrumu krastā, kas 24 metri augsts, stāv kāds apcietinājums, saukts par Pilskalnu. Pilskalna plakums sen gadus jau tiek lietots kā kapsēta un kaprači stāsta, ka tie vēl vienumēr atrodot zemes slānī daudz ogļu, ieročus un misiņa lietas. Melnzeme sniedzoties dziļāk par 2 metriem.
Domajāms, ka aprakstāmais pilskalns ir tas pats, kuru Bielensteins uzdevis savā „Die Grenzen” 209. lap. p. zem N° 37. Tur teikts, ka 1 versti austrum-austrum-dienvidos no Vilgāles muižas tagad gan Turlavas robežās esot pilskalns, kurš ja ne senā Turlowe, tad veca Wyllgele varētu būt.
Vārtajas Lankas labajā krastā, pa kreisi roki aiz Kalnenieka mājām, paceļas varens kalns, saukts Elkas. To redz jau notālēm un viņš ir apkārtnē valdošais augstums. Nav šaubu, ka šī vieta ir senais Vārtajas pilskalns, kurš rimju kronikā saukts „Varchdach“ (5029) un „Varrach“.
Drogas ir trīs novadi līdz ar muižām Aizputes apriņķī Tāšu-Padures pagastā. Pirmatnēji, domājams, bijis tikai viens Drogas novads, kamēr vēlāk varēja rasties pastāvošās Diž-, Maz- un Vecdrogas. Pirmo reizi Droga (Droge) minēta dalāmā grāmatā 1253. g.
Vārtaja un Bārta vēl tagad ir ūdeņiem bagātas upes, kas noderīgas koku pludināšanai. Tās abas satek kopā mežainā apvidu un zem Bārtas nosaukuma tek uz Liepājas ezeru jau ap 40 metru plata. Pašā šo upju satekā ir pilskalns ar 5 metri augstu uzbedumu rietumu pusē. 50 metru uz austrumiem no šā uzbeduma ir otrs ap 80 metru garš, pusotra metra augsts, ļoti lēzens uzbedums.
Vienu kilometru dienvid-rietumos Paplakas dzelzsceļa piestātnei, tai vietā, kur Vārtajas upē no kreisās puses ietek kāds strauts, atrodas mežu apaudzis pilskalns. Vārtaja mezdama strauju līkumu, ir iegrauzusies šā pilskalna sānā un tas ir gluži nobrucis. Pilskalna plakumam palikusi vairs tikai rietuma mala un uzbedums dienvidus pusē.
Trīs kilometrus dienvidos Kazdangas muižai starp Valatu un Vecpils mazmuižim Alokstas upes līcī atrodas liels pilskalns. Viņa plakuma garums 120 m., bet platākā vieta 70 m. un tas stāv pāri apkārtējām pļavām un upei par 15 m. Ziemeļu galā pilskalna plakums atdalīts no apkārtēja līdzenuma ar diviem uzbedumiem un tikpat daudz grāvjiem. Ieeja senāk gājusi augstākam uzbedumam gar austrumgalu.
Divi kilometrus dienvidos Asītes pilskalnam pie Elkuzemes muižas Elka mājām pļavas vidū atrodas trīs kalni, kas novietojušies viens otram blakus. Vidējais no tiem ir 18 m. augsts un augstāks par diviem citiem. Viņa virspusē redzamas mākslīga apstrādājuma pēdas, kas parādas terasē kalnam visapkārt. Kalns nav no stāvajiem un tāpēc terase šeit uzlūkojama kā līdzeklis, ar kuru panākams kalnmalu vajadzīgais stāvums.
Par Asītēm dēvē divas muižas līdz ar novadiem un pagastu, Aizputes apriņķī uz pašām Liepājas apriņķa robežām. Izšķirības dēļ vienu no Asītēm dēvē par Auduru Asīti pēc kādreizējā īpašnieka Haudringka, bet otru par Priekuļu Asīti, jo šī muiža vienmēr bijusi pievienota Priekulei. Bielensteins savā ,,Die Grenzen“ raksta, ka pie Asītes atrodoties divi pilskalni.
Page 5 of 7
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.