Medzes pilskalns zināms vismaz kopš 1941.gada, kad tas aprakstīts un uzmērots. Pilskalna vietā ticis izveidots 19.gs. būvētās Medzes muižas parks, izlīdzināts plakums, pārveidotas terases.
Veckuipju pilskalns (Kuipju kalns). Atrodas „Dreimaņu” un „Veckuipju” māju tuvumā un ir ap 28 m augsts, ar slīpu plakumu, kura ZA malā izveidots 4 m augsts valnis. Pret DA pusi izveidots kalns ir lēzenāks. Tas ir noaudzis ar mežu, bez īpašām pilskalna pazīmēm, tomēr labi saskatāms.
Valtaiķu pils jeb Jaunā pils (latīņu: castrum Novum, dāņu: Nyenhuss, vācu: Neuhausen) bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes bīskapijas pils pie Aizputes bīskapa pils – Embūtes pils lielceļa. Līdz mūsdienām saglabājušies vien pils pamati un līdz 7-10 metrus augsti mūra fragmenti.
Par pilskalnu vēsta teikas – gan par pazemes ejām, gan par balto sievieti, kas iznāk reizi simts gadu laikā.
Ēdoles pagastā pie Pūjalgu mājām atrodas vecs pilskalns. Uz pilskalna ap 1267. gadu atradusies mūra pils, kuru licis uzcelt kāds bīskaps. Pils drīz gājusi bojā, nogrimusi.
Dzeldas un Krāšuvalka satekas stūrī dažus simtus metru uz ziemeļaustrumiem no mājām Namdari atrodas pilskalns ar 2 plakumiem (kalnu virsmām) un nolaidenu zemesragu abu upju satekas virzienā. Kalna augstāko vietu starp abām upēm robežo ap 100 metru gara ieplaka, pār kuru paceļas ap 15m augsta kalna virsma ar laukumu 50x60m.
Page 2 of 7
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.