Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 4. septembrī 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pa labi ceļmalā ejot no Kandavas uz Sabili, starp Cikantu krogu (nosaukts krodzinieka vārdā) un Capaļu mājām atrodas kalns, kuru tauta dēvē “pilskalns”. Šim pilskalnam nav parastā plakutna un viņa stāvās malas nav cilvēka roku apdarinātas. Tas ir zemes rags starp Abavas ieleju un strautiņu, kas izceļas tuvējos mežos. Ziemeļu pusē šis zemes rags pārrakts un uzbests. Uzbedumam pa vidu iet iebraucams ceļš, kāds nav parasts pārējos kuršu pilskalnos. 100 metru dienvidos no šā uzbeduma ir otrs neliels rakums, kupačas veidā. Kaltis 20 metru augstāks par apkārtējām pļavām. Bielensteins šo pilskalnu aprakstīdams šaubās, vai šis kalns maz būtu cēlies tāpat kā citi pilskalni. Viņš domā, ka tas pieskaitāms vēsturīgā laikā celtiem apcietinājumiem, neraugoties uz to ka ap pilskalnu saistās parastās teikas par caurumu un pili. Aplūkojot šo pilskalnu pēc tam, kad redzētas desmitiem citas kuršu pilsvietas, patiesi liekas, ka Bielensteinam taisnība Pilskalns ir rupjš un steigā taisīts darbs. Kultūras slānis plāns un nenozīmīgs. Uzkrītošs arī tas apstāklis, ka tais vēstures dokumentos, kur pieminētas citas apkārtējas pilsvietas, par Čapaļu pilskalnu nav ne vārda.
Čapaļu pilskalna apkārtnes plāns mērogā 1:25.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Šā apcietinājuma svešo raksturu liekas izskaidrojam sekoša teika:
(Kandavniekos Tapilnieks uzr. Jelg. R. NodII. R. kr.).
Piektā verstē, ceļā no Kandavas uz Sabili – ejot pa dižceļu no Cikuntes kalna pa labo roku – redzam jauku ar nelieliem krūmiem apaugušu kalnu. (Senāk tur bija lieli bērzu koki, bet tagad tie nocirsti). Kalnu no visām pusēm aplūkojot, tas izskatās kā ēka. Pašā kalna virsū ir vēl mazs uzkalniņš — kādas trīs asis augsts; pašā galā (paugurā) atrodas bedre ar nelielu caurumu, kas neizmērojami dziļa. Daudz asis garas virves salaistas iekšā, bet dibins nav sasniegts. Gadus atpakaļ esot tur mēģinājuma dēļ ielaistas zosis, kuras iznākušas laukā Abavā – pilnīgi trīs ceturtdaļas versti no minētā kalna. Tagad caurums gandrīz pavisam cieti aizaudzis, tikai maz vēl to var manīt. Par šo kalnu teika tā stāsta:
Čapaļu pilskalns no dienvidus puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Vecos laikos uz minētā kalna bijuse pils. Pilī dzīvojis bezdievīgs kungs. Viņš pret saviem gājējiem visai necilvēcīgi izturējies. Neviens neesot drīkstējis tam pretī runāt un kas to darījis, to vai nositis. Kādu reizi – pirmā ziemas svētku vakarā – kungs ar saviem draugiem spēlējis kārtis un dzēruši kā negudri. Te ienācis vecs, vecs vīriņš un teicis, lai metot mieru, bet šie viņu izdzinuši ārā. Pēc necik ilga laika tas pats vecais vīriņš iegājis otru reizi un teicis, lai pielūdzot, eimot gulēt; bet šie vēl niknāki viņu izdzinuši laukā, teikdami, ja vēl ienākšot, tad nositīšot. Viņi sākuši dzīvot vēl trakāki. Vecais vīriņš iegājis trešo reizi un teicis, ka viņiem jāmirstot dzīviem un pilij jāgrimstot. Kungs paķēris savu zaraino nūju un gāzies vīrelim virsū. Bet tikko kungs gribējis sist, tad jau nevarējis roku vairs pakustināt. Nu vīriņš teicis: “Tavai pilij līdz ar visiem taviem draugiem un tev jānogrimst apakšzemē tavas bezdievīgās dzīves dēļ!” Pils pazudusi – nogrimusi, tā ka neviens neredzējis to grimstam.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
Added by
