Buses pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 3. septembrī 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Matkules pilskalna apkārtnes plāns mērogā 1 :25000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Abavas ievērojamākās pietekas no dienvidiem saucas par Imuli un Āmuli. Šās abas upes tek viena otrai blakām 1 – 7 kilometru atstatu. Tuvodamās savām ietekām, viņas izgrauzušas dziļas gravas apkārtējā līdzenuma un radījušas acīm tīkamus skatus. Imules labajā krastā, vienu kilometru ziemeļos Matkules mui­žai atrodas varens pilskalns, kas ierīkots uz zemesraga, kuru no trim pusēm aptek Imule. Taīs vietās, kur zemesragam malas visstāvākās, ar uzbedumiem un grāvjiem no dienvidiem un ziemeļiem, norobežots 50 m. garš un 25 metri plats plakums. Plakuma ziemeļu uzbedums 4 metri augsts un pa pusei iebrucis upē, kas tek 27 metri zemāk par šo uzbedumu. Dienvidus pusē plakumam uzbedums tikai 2 m augsts un aiz viņa ietaisīta terase, kas pēc lieluma līdzinājās paša pilskalna plakumam. Terase rietumu pusē lēzeni nolaižas līdz Imulei, pārvērzdamās pļavās. Uz šīs terases redzams nedziļš mitņu slānis, kas liecina, ka šeit kādreiz bijusi priekšpils. Pilskalna plakuma vidū mitņu slāņa nav, bet tas toties dziļāks gar plakuma malām un bagāts kauliem, oglēm un trauku gabaliem. Pilskalns atrodas tuvumā esošās Buses mājas robežās un to lieto kā izrīkojumu vietu. Aiz šā iemesla pilskalnam raktas jaunas tekas uzejas un muzikantu tribines par postu senatnei.

Matkules pilskalns no dienvidus puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Apkārtējie lauki bagāti arķeoloģiskām mantām. Pie tagadējās kapsētas atrodas veci ugunskapi. Viņu tuvumā vieta, saukta “Baznīckalns”. Baznīckalnam , tāpat kā parējām kulta vietām, nav nekādu uzbedumu vai rakumu vai akmneņa krāvumu. Šo kalnu plaši apraksta A.Bielensteins (Mag. 14,2 lapp. 81—84) un pierāda, ka uz Baznīckalniem nekad nav stāvējušas kristīgos laikos celtās baznīcas vai altari.

Nosaukums „Maticliule“ vispirms minēts rakstos 1230 g. un, domājams, stāv sakaros ar aprakstīto pilskalnu.

• Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.