Bielužu pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 9. jūlijā 1926. g.

Bielužu kalna šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

Jaunlatgales apr. Kacenu pag. kādu ciemu sauc par „Gorodišče”. Šis nosaukums ierosināja domu, ka šeit vajadzētu būt kādam pilskalnam. Pēc tāda taujājot, ļaudis norādīja uz „Bielužu kalnu”, ziem.-rietumos Gorodiščes sādžai. Kalnu šķir no ciema laukiem Bielužas upīte ar savu ieleju un pļavām.

Kalna un upītes nosaukums celies no tu vējā Bielužas ciema, kura mežā arī šis pilskalns atrodas.

Apkārtnes plāns M 1: 75000.

Gar Bielužas upīti vairākus kilometrus garumā stiepjas šaura kaupre, te palikdama platāka, te šaurāka, augstāka vai zemāka. Pilskalns atrodas šai kauprei tai vietā, kur ceļš no Gorodiščes ciema uz Bielužiem iedams šķērsojas ar kaupri. Te kauprē ierakts grāvis, kura smiltis uzmestas uzbedumā uz plakuma gala. Gar grāva galu atstāta neizrakta vārtu vieta, samērā plata. Kā grāvis, tā uzbedums nenolīdzināts, sasteigts. Plakuma otrā galā vajadzētu būt grāvjiem un uzbedumiem tāpat kā šai galā, tomēr tādu tur nava. Šķiet, ka šāds uzbedums nav bijis sevišķi nepieciešams steigā celtam apcietinājumam, jo otrs plakuma gals pamazām sašaurinājas, palikdams tikai ieejas platuma. Jādomā, ka līdz šim šaurumam sniedzies pilskalna plakums. Tādā gadījumā viņa garums ap 80 m.

Aiz šās šaurās vietas kalna kaupre straujā elkonā pavēršas uz ziem.-rietumiem un puskilometru tālāk izbeidzas.

Pilskalna plakums nav gludināts, tāpat ari kalna sāni pamesti neapstrādāti. Kalnam nav mītņu kārtas un tas pārklāts tikai augu trūdiem dažu pirkstu biezumā.

Gorodiščes “Bielužu kalns” no dienvidiem

Kalns nekad neesot arts un tas apaudzis priežu mežu. Dienvidmalā divas palielas 1 m. dziļas, aizaugušas bedres. Šķietas, ka tās nav mantraču raktas, bet citos apstākļos cēlušās. Tomēr kalnam ir arī bedres, kuras ir rakņājuši mantu meklētāji. Vairākas tādas bedres atrodas uzbedumā, plakuma ziemeļgalā.

Stāsta, ka kalnā bieži karojuši. Turpat kritušie esot arī aprakti.

Netālu no šā pilskalna kādu vietu devē „Jaškorņa”. Tur esot uzkalniņu kapi. Kapos atrastās lietas esot nosūtītas uz Pleskavu.

Aprakstītais apcietinājums vislabāk pieskaitāms apcietinātām karalaiku paslēptuvēm.