Beļavas pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 20. jūnijā 1926. g.

„Pilskalns” Beļavas pag., valsts zemē, 1 klm. rietumos Beļavas (Kortenhof) muižai, Skultes un Krieviņu māju tuvumā pie paša lielceļa.

Šo kalnu tālu redz visā apkārtnē un tas paceļas 35 m. pār apkārtējiem laukiem aizņemdams vairāk kā 4 ha zemes.

Plakums gandrīz veselu ha liels, pret malām slīps. Grūti noteikt, kur plakums beidzas un kur sākās kalna sāni. Tā kā pats kalns izveidojies vairākos stūros un astēs, tad arī plakuma veids nenoteikts jo tas piemērojies kalna dabīgai virsmai.

Kalna sāni diezgan krauji un sevišķi zemju darbi viņu nocietināšanai nav bijuši vajadzīgi. Vienīgi austrumu un dienvidu pusēs var saskatīt kaut ko terasei līdzīgu.

Ieejas varējušas būt trijās vietās: dienv.-austrumos, kur tagadējā ieeja, ziem.-austrumos, kur kalnam garš, šaurs atzarojums, un ziem.-rietumos. Šai pēdējā vietā ir divi īsi grāvji ar uzbedumiem un ieeja varējusi būt pār tiltiem.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000.

Kalns sastāv no smiltīm un zvirgzdiem (grants). Ceļu vajadzībām dienv.-austrumos izgrābta liela smilšu bedre.

Mītņu kārta ap 1 m. bieza, ogļu melnumā un satura parastos atradumus. Tā sniedzas līdz pusei gar kalna sāniem uz leju. Kalnam ziemeļos avotiene, kas noderējusi ūdeņam. Dienv.-austrumu stūrī redzama veca liela bedre, kuras nozīme grūti uzminama.

Pilskalna plakumu lieto ka izpriecas vietu apkārtnes organizācijas. Gar malām soli ar zeme iedzītiem mietiem un ieraktiem apgaismošanas stabiem. Citur kalns apaudzis veciem kokiem, kas daudzās vietās izgāzušies visām saknēm, izraudami mītņu kārtā dziļas dobes.

Beļavas “Pilskalns” no dienvidiem

Kalnā esot aprakta nauda. Reiz kādam vīram nauda rādījusies sapnī. Zem celma esot jānoliekot sievietes galva, tad nauda došoties rokā. Vīrs nokāvis sievu, nogriezis galvu un pabāzis zem celma. Naudu atradis un pārnesis mājā, bet nokauto sievu vēl ilgi dzirdējuši naktīs pilskalna raudam

Melnā un dziļā mītņu kārta norāda, ka Beļavas pilskalns ir ilgi bijis apdzīvots. Viņa krietnais lielums un valdonība pār visu apkārtni modina aizdomas, ka šeit atradusies kāda no ievērojamākām Tālavas pilīm.