E.Brastiņš par pilskalnu
Ejot pa Rīgas-Valmieras lielceļu no Straupes puses, 1 klm. aiz mācītāja muižas, lielceļš krusto nelielu strautiņu. Tā ir robežupīte starp Maz- un Lielstraupes pagastiem. Pie minētā strauta nogriežoties uz Braslas pusi, 150 m. no ceļa, nonākam pie senā apcietinājuma saukta par „Batareju”. Šis apcietinājums atrodas Baukalnu māju zemē šai mājai 0,5 klm. rietumos.
Pilskalns dabīgi aizsargāts no divām pusēm: dienvidus pusi ierobežo strauta grava, bet rietumus — 8 m. augstais Braslas krasts. Ziemeļos un austrumos pilskalna plakums apcietināts grāvjiem un uzbedumiem. Visgarām gar šo pusi uz plakuma uzmests 1—2 m. augsts uzbedums ar grāvi priekšpusē. Ziemeļpusē aiz šā grāvja redzama neliela 20 m. plata, 50 m. gara priekšpils, kas savukārt norobežota no apkārtējiem laukiem ar grāvi.
Plakums 80 m. garš, 50 m. plats apaudzis, bieziem krūmiem. Ieeja pilskalnā atrodas ziem.-austrumu stūrī. Šai vietā grāvjos un uzbedumos redzami robi un dobumi.
Pilskalns uzglabājies nenopostīts, tikai dažās vietās naudas racēji izrakuši prāvas bedres. Mītņu kārta uzbedumu tuvumā ap 1 m. bieza, bet tuvāki neizpētīta.
Gadus 20 atpakaļ kāds Baukalnu māju iedzīvotājs vairākas reizes „Batarejā” rakņājies. Tas esot uzracis vecu dzelzs šķēpu, zaļus misiņa gredzenus un dažus naudas gabalus. Ziņas par šo atradumu likteni trūkst.
No šejienes līdz Pamītu pilskalnam tikai 2,5 klm. un tikpat tālu līdz trešajam Mazstraupes apcietinājumam pie Riebiņu ezera. Nepilnu kilometru uz ziem.-austr. ir kāds kalns, saukts par „Krusta kalnu”. Tas šķietas kādreiz rokām apdarināts un kalpojis kulta vajadzībām. Nav neiespējami, ka šai vietai kāds sakars ar pirmiem kristīgiem un viņu baznīcu, kā tas lasāms Indriķa kronikā.
Šo pilskalnu, tāpat ka iepriekšējo, uzdevis A. Bīlenšteins. Nekādas citas ziņas literaturā nav atrodamas un arī teikas par šo vietu nav izdevies ievākt. Tā kā pilskalns atrodas zemā vietā, viņš nemetas acīs un apkārtnē
maz populārs.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.