Basu pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 12. augustā 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Bases pilskalna šķērsgriezums no ziemeļu-rietumiem uz dienvidu-austrumiem. Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Kurzemē ir daudz pilskalnu, bet lielākā daļa no tiem ir visai nelieli savos apmēros un Kurzemes brīvības cīņās nespēlē nekādu redzamu lomu. Šāds neliels, bet raksturīgs pilskalns ir arī apcietināta vieta pie Bases muižas. Muiža vairs pastāv tikai vārda pēc, jo to vairāk desmit gadu atpakaļ nopirkuši latvieši un savstarpēji sadalījuši sīksaimniecībās. Netālu no bijušās muižas vietas, uz ziemeļiem no pēdējās, sīks strautiņš ir grauzis dziļu gravu. Kādā gravas līkumā ar triju grāvju un tikpat daudz uzbedumu palīdzību ierīkots pilskalns, kuram ieslīps neliels plakums. Plakumā dziļš mītņu slānis, kas satur apdegušus kokus, kaulus un māla trauku atliekas. Pilskalns izbojāts no kartupeļu bedrēm, kas ieraktas plakuma ziemeļu pusē. Arī trešais ārējais un tikko 1. m. augstais uzbedums pašā pēdējā laikā nokļuvis zem arkla.

Bases pilskalna apkartnes plāns. Mērogs 1:50000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Neskatoties uz savu nelielo plakumu, pilskalns tomēr uzlūkojams kā diezgan izturīgs apcietinājums, jo viņa rietumu un ziemeļu puses ir ārkārtīgi stāvas, 12 m. augstas un grūti pieejamas. Dienvidus un austrumus, kā jau teikts, sargā trīskārtīgi uzbedumi un grāvji.

E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pilskalns apaudzis ozoliem un citiem lapu kokiem. Pašā pilskalnā un strautiņa gravā mētājas apbrīnojami resni nocirsti ozoli. Ozoli esot senāk pārdoti kādam tirgotājam, kurš tos nocirtis, bet nav varējis izvest lielā resnuma un smaguma dēļ.

Bases pilskalna modelis no dienvidus puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pilskalna tuvumā, netālu no lielceļa atrodas uguns kapenes ar bronzas lietām. Daži paraugi no šo kapeņu inventārā novietoti Rīgas Etnogrāfiskā muzejā.

Pilskalns pie Bases muižas vēl līdz šim nebija iekļuvis apcietināto vietu sarakstos. Tas tika apzināts 1922. g. vasarā apvaicājot apkārtnes iedzīvotājus, kuri norādīja uz šo vietu ka tādu, kas tiekot saukta par Pilskalnu.

Bassen pirmo reizi sastopam kādā senrakstā no 1338. g., kurā Kurzemes bīskaps Jānis un Vidzemes ordeņa mestrs Eberhards von Munheims apraksta savu zemju robežas.