Bašķiņkalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmerojuma mērogs 1: 1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 20. maijā 1923.g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

“Bašķinkalna” šķērsgriezums no ziemeļiem uz dienvidiem. Mērogs 1 : 1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Nogale ir muiža ar novadu Talsu apriņķī, Ārlavas draudze. Tā atrodas 15 kilometri no jūrmalas un 17 kil. no Talsiem. 3 kilometrus no Nogales muižas uz ziem. rietum. atrodas augsta vietā kalns, saukts “Bašķinkalns.” Tas ir augstākā vieta apkārtnē un krievu topogrāfiskās kartēs atzīmēts kā trigonometrisks punkts, kas stāv 31,28 saženi virs jūras līmeņa. Bašķinkalns sastāv no grants, tāpat kā pārējie apkārtnes nelīdzenumi. Viņš no dabas ir stāvām nogāzēm, bet noraugoties uz to tomēr cilvēku roku tā apstrādāts, lai pirmie seši metri augstumā, no augšas uz zemi skaitot, būtu iespējami kraujāki. Pēc visām zīmēm spriežot, šis kalns ir bijis kādreiz apcietināta dzīves vieta. To liecina arī nelielais mītņu slānis kalna ieslīpā plakuma. Bašķinkalna pakājē ziemeļu pusē ir it kā kādreiz izrakts mārks, kas domājams noderējis ūdens smelšanai. Līdzīgi rakumi sastopami arī dažos citos Kurzemes pilskalnos. Parasti tos dēvē par “acs” un no šā vārda domājams cēlusies mūsu tagadējā aka.

“Bašķinkalna” apkartnes plāns mērogā 1:84.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Kalna dienvidus pusē redzamas divas grants bedres, kuras izracis mājas ceļu vajadzībām Kirpju māju saimnieks, jo kalns atrodas viņa lauku robežās.

Vecļaudis stāsta, ka kalnā senāk caurums bijis. Varējuši siet kārti kārtij galā, bet cauruma dibenu nevarējuši sasniegt. Tagad caurums esot aizmests. Bašķinkalnu esot kara laikos karavīri cepurēm sanesuši. Stāstot arī, ka šaī kalnā baznīca esot apgrimusi. Kalnu reiz atbraukuši šķūts zirgos skatīt augsti valdības vīri gadus 60 atpakaļ. Tie esot arī rakuši Bašķinkalna dienvidus pusē esošā uzkalniņā, sauktā “Baužiņkalns” , meklēdami kapenes, bet bez panākumiem.

“Bašķinkalns” no dienvidus puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Vienu kilometru vakaros no Bašķinkalna, Lubezera dienvidus galā pie Ozolu mājām ir augsts apaļš kalns saukts “svētkalns”. Domājams ka tā senāk bijusi kāda kulta vieta.