Baranaukas pilskalns

“Gorodok” Daugpils apr. Naujenes pag. Lielbaranausku ciema zemē, puskilometru austrumos šim ciemam un tikpat tāļu ziemeļos Miglanu sādžai. Gar pašu kalnu strauji tek Dubnas upe un pilskalns atrodas viņas labajā krastā. Tas pēc sava izskata ir savrups neliels kalniņš ar 7 – 10 m. augstām kraujām malām. Viņš novietojies citu kalnu ielejā un starp citiem apkārt esošiem augstumiem un stāviem kalniem nezinātājam grūti to atrast. Pa daļai arī tāpēc, ka šim pilskalnam nav nekādu zemju darbu. Kalna sāni jau no dabas bijuši pietiekoši stāvi. Par pilskalnu liecina tikai nosaukums un mītņu kārta.

Melnās zemes dēļ kalna virsa jau no seniem laikiem arta. Pamazām noarti arī kalna sāni ziemeļos. Mītņu kārta vairs redzama tikai plakuma galos un gar kalna sāniem. Citur tā aizarta projām un sajaukta ar dzīvu zemi. Mītņu kārtā atrastās trauku lauskas rupjas un darinātas bez virpošanas.

Plakuma garums 50 m., bet platums uz pusi mazāks. Protams, nekādas ieejas vietas vairs nav konstatējamas. Ap kalnu esot atrasti akmens cirvji, bet tie atkal noklīduši tā kā iegūt viņus neizdevās. Nav izslēgta varbūtība, ka arī pats pilskalns cēlies jau akmens laikmetā.

“Gorodokai” ziemeļos, t. s. “Aļeksējeva gora” ar senkapiem, kuros atrod kaulus un rotas lietas.

Apkārtējie iedzīvotāji ir krievi un tie svēti tic, ka Gorodokas pilskalnā aprakta zelta nauda. Šī ticība ir tik liela, ka nepaejot ne viena Jāņu nakts, kad kalnā netiekot meklēts zelts. Citās reizēs zeltu nevarot izrakt kā vien Jāņos.

Patiesi, kalnam daudzās vietās redzamas lielākas un mazākas bedres. Lielākas bedres redzamas austrumos un dienvidos. It īpaši šis pēdējais rakums ir sevišķi dziļš un plašs. Viņš nopietni bojājis veselāko pilskalna sānu. Zemnieki stāstīja, ka to viņi izrakuši pagājušos Jāņos, bet neesot uzdabūjuši to īsto vietu.

Bez šā pilskalna uz Dubnas upes krastiem tikai dažus kilometrus tālāk ir vēl divi citi pilskalni, kuru apraksti sekos.

• Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.