- E.Vonsovičs (1987.g.):
Kā arheoloģijas piemineklis Baranaukas pilskalns kļūst pazīstams 1924. g., kad J. teicāna ziņojums nonāk Pieminekļu valdes rīcībā. 1925. g. to apmeklē, apraksta un pusinstrumentāli uzmēro (M 1 : looo) E.Brastiņš. 1926. g. pilskalnu apmeklē, apraksta un uzmēro (M 1 : 14oo) B. Brežgo. Materiāli glabājas Latvijas PSR Vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas Arhīva Daugavpils apr. Višķu pag. lietā. Turpat atrodas
E. Šņores 1939. g., A. Gusāra 194?. g. , K. Rozīša 1947. g. ziņojumi par pilskalnu. Latvijas PSR ZA Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas Arhīvā atrodas J. Apaļa 1971. g. ziņojums par pieminekli. Latvijas PSR Kultūras ministrijas Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniskās pētniecības padomes Arhīvā glabājas A. Radina 1978. g. izveidotā pieminekļa lieta.
Latvijas PSR Vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļā un Latvijas PSR ZA Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļā atrodas pilskalna teritorijā kā savrupatradumi iegūtas bezripas keramikas māla trauku lauskas ar gludo un švīkāto virsmu un akmens graudberzis (A 2416, VI 153 : 3,4).
Piemineklis ilgstošas aršanas rezultātā zaudējis savu sākotnējo formu un daļēji kultūras slāni. Pilskalna plakums mantraču bedru sarakņāts.
Baranaukas pilskalns ierīkots savrupā četrstūrainas formas kalnā Dubnas upes labajā krastā. Virs apkārtnes tas paceļas līdz 10 m augstu. Ilgstošas aršanas rezultātā pilskalns daļēji zaudējis savu sākotnējo formu un kultūras slāni. Visvairāk cietusi kalna ziemeļu nogāze, kura noarta visai lēzena. Pārējas nogāzes saglabājušas savu kraujumu. Nekādu papildus nocietinājumu pēdas nav nogāzēs konstatējamas. Pilskalna
plakums četrstūrainas formas. Tas ap 5o m garš (austrumu – rietumu virzienā), 25 m plats. Kultūras slānis saglabājies nevienmērīgi. Tas izteiktāks nogāzēs. Plakums sarakņāts ar mantraciu bedrēm. Pilskalna teritorijā kā savrupatradumi iegūtas bezripas keramikas māla trauku lauskas ar gludo un švīkāto virsmu, akmens graudberzis glabājas Latvijas PSR Vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļa un Latvijas PSR ZA Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļā (A 2416, VI 153 : 3,4). Pieminekļa teritorija nav noaugusi ar kokiem – pļava.
- R.Rozenvalds, M.Ruša (2001.g.):
Pēc VKPAI vadītāja vietnieka Jāņa Asara rīkojuma apmeklējam Jaunceļamo Ambeļu HES kaskādi, mērķis apsekot Galvānu un Šķīvišķu HES ūdenskrātuvju tiešā tuvumā situētos valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļus Baranaukas un Skromaņu Greitas kalnu – pilskalnus, kā arī vbietējās nozīmes – Vecstupelišķu senkapus.
Baranaukas pilskalns (valsts nozīmes, Nr. 650) situēts Dubnas upes labajā krastā jaunceļamās Galvānu HES ūdenskrātuves ziemeļu daļā. Pilskalns ierīkots līdz 10 m augstā morēnas paugurā, plānā tas ir taisnstūrveida, plakums līdzens 48 x 23 m liels ar neizteiktu kultūrslāni.
Šogad pilskalna apkārtnē, Galvānu HES aizsprosta un ūdenskrātuves teritoiijā uzsākti būvniecības darbi izcirsti alkšņu krūmi, veikti ierobežoti zemes darbi ūdenskrātuves aizsprosta rajonā un pilskalna plakumā. Tagad pēc VKPAI Daugavpils rajona inspektores iniciatīvas zemes darbi pārtraukti, tikai turpinās kokmateriālu izvešana no appludināmās zonas.
Apsekojot Baranaukas pilskalnu konstatējām, ka tā plakuma ziemeļu daļa 600 m 2 (32 x 19 m) lielā platībā nopostīta – ar buldozeru noņemts 50 – 70 cm biezs grunts slānis un pārvietots pilskalna rietumu nogāzē, atsegumā atklājās pamatzeme – mālaina grants. Pilskalna dienvidu daļa, līdz 5 m platā joslā saglabājusies neskarta, tās profilā kultūrslānis neiezīmējās. Pilskalna rietumu pakājē iesākti ūdenskrātuves gultnes
izlīdzināšanas darbi – izlauzti celmi, pārvietota grunts.
Ņemot vērā, ka šobrīd pilskalna plakuma lielākā daļa (3/4) ir neatgriezeniski iznīcināta, līdz ar to pilskalns mainījis savu formu un atsegts laika apstākļu postošajai ietekmei, kuru rezultātā plakuma neskartā daļa un pilskalna nogāzes, kas varētu saturēt informāciju vismaz par tā nocietinājumu sistēmu, iedzīvotāju dzīves veidu nenovēršami tiks iznīcināta. Šo procesu neaizkavēs arī ūdenskrātuves iedarbībai pakļauto pilskalna nogāžu nostiprināšanas pasākumi. Tāpēc vajadzētu apsvērt iespēju izdarīt pilskalna plakuma dienvidu daļas un nogāžu arheoloģisko izpēti par Galvānu HES īpašnieka līdzekļiem, jo līdz šim arheoloģiskie izrakumi pilskalnā nekad nav veikti.
Arhīva lietā atrodami daudz dokumenti par Galvānu un Šķīvīšu HES būvniecību um būvniecības ietekmi uz pilskalna apkārtni. (G.K., 28.01.2025.g.)
“Gorodok” Daugpils apr. Naujenes pag. Lielbaranausku ciema zemē, puskilometru austrumos šim ciemam un tikpat tāļu ziemeļos Miglanu sādžai. Gar pašu kalnu strauji tek Dubnas upe un pilskalns atrodas viņas labajā krastā. Tas pēc sava izskata ir savrups neliels kalniņš ar 7 – 10 m. augstām kraujām malām. Viņš novietojies citu kalnu ielejā un starp citiem apkārt esošiem augstumiem un stāviem kalniem nezinātājam grūti to atrast. Pa daļai arī tāpēc, ka šim pilskalnam nav nekādu zemju darbu. Kalna sāni jau no dabas bijuši pietiekoši stāvi. Par pilskalnu liecina tikai nosaukums un mītņu kārta.
Melnās zemes dēļ kalna virsa jau no seniem laikiem arta. Pamazām noarti arī kalna sāni ziemeļos. Mītņu kārta vairs redzama tikai plakuma galos un gar kalna sāniem. Citur tā aizarta projām un sajaukta ar dzīvu zemi. Mītņu kārtā atrastās trauku lauskas rupjas un darinātas bez virpošanas.
Plakuma garums 50 m., bet platums uz pusi mazāks. Protams, nekādas ieejas vietas vairs nav konstatējamas. Ap kalnu esot atrasti akmens cirvji, bet tie atkal noklīduši tā kā iegūt viņus neizdevās. Nav izslēgta varbūtība, ka arī pats pilskalns cēlies jau akmens laikmetā.
“Gorodokai” ziemeļos, t. s. “Aļeksējeva gora” ar senkapiem, kuros atrod kaulus un rotas lietas.
Apkārtējie iedzīvotāji ir krievi un tie svēti tic, ka Gorodokas pilskalnā aprakta zelta nauda. Šī ticība ir tik liela, ka nepaejot ne viena Jāņu nakts, kad kalnā netiekot meklēts zelts. Citās reizēs zeltu nevarot izrakt kā vien Jāņos.
Patiesi, kalnam daudzās vietās redzamas lielākas un mazākas bedres. Lielākas bedres redzamas austrumos un dienvidos. It īpaši šis pēdējais rakums ir sevišķi dziļš un plašs. Viņš nopietni bojājis veselāko pilskalna sānu. Zemnieki stāstīja, ka to viņi izrakuši pagājušos Jāņos, bet neesot uzdabūjuši to īsto vietu.
Bez šā pilskalna uz Dubnas upes krastiem tikai dažus kilometrus tālāk ir vēl divi citi pilskalni, kuru apraksti sekos.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.