Bānūžu pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 6. augustā 1926. g.

Upesmuižas “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

Šis pilskalns ir maz pazīstams, to zin tikai tuvākā apkaime. Viņš atrodas 8 klm. dienv.-rietumos Dzērbenei Sērmūkšu pag. kādā Upesmuižas jaunsaimniecībā. Vienu kilometru ziem.-austrumos pilskalnam stāv Bānūžu muiža (vāc. Kudling),bet netālu dienv.-austrumos skaistais Bānūžu ezers.

Kaut gan apvidus ir diezgan kalnains, pilskalns tomēr ierīkots uz līdzenuma zemā vietā. Tas ir kāds zemes stūris 12 m. augsts, kas austrumos norobežots jau minētā ezera pļavām, bet dienvidos ar strauta, saukta par Melnupi, nelielu gravu. Lai rastos vajadzīgais plakums, zemes stūris atdalīts no pārējā līdzenuma diviem grāvjiem. Pirmā, iekšējā grāvja dziļums tikko viens metrs, bet otrā, ārējā — tikai pāris desmit centimetri. Abu grāvju iekšpusē redzams neliels (0,2 m.) uzbedumiņš. Minēto grāvju garums ap 70 m.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000.

Pret austrumiem plakums sliecas uz leju un šeit redzama terase, kas citās sānmalās nav manāma. Plakumam četrstūra veids ap 50 m. garš un tikpat plats. To klāj 0,25 m. bieza trūdu kārta, kas diezgan tumša. Šķērsam uzbedumiem un plakumā redzami nelieli grāvīši, kas atgādina archaioloģiskus rakumus. Tomēr literātūrā neesmu atradis šeit izdarīto rakumu aprakstus.

Kalns apaudzis vecu mežu, kas kādreiz saucies par Bānūžu muižas parku.

Upesmuižas “Pilskalns” no ziemeļiem

Meklējot ieejas vietu šai pilskalna, varetu domāt, ka tada bijusi uzbedurnu vidū. Tomēr noteikti to nevar apgalvot, jo zemju darbi smilšainā zemē stipri aizmilsuši. Šis pilskalns pieskaitāms ļoti nestipriem un pavirši darinātiem apcietinājumiem. Tamdēļ viņa īstais uzdevums būs bijis patvert iedzīvotājus un lopus no sirotāju acīm nedrošos laikos. Tamlīdzīgu pilskalnu Vidzemē samērā daudz un par tiem runā arī kronists Indriķis. Apkārtējie iedzīvotāji nezin nekādu nostāstu par šo pilskalnu. Vienīgi tuvējais Svetavots tiek no tiem pieminēts.

Pilskalnu reģistrējis v. Lovis savā ~Burgenlex”. Gar pilskalnu tekošo strautu viņš nosaucis par Cielupi.