Balteņu pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 26. jūnijā 1925. g.

“Pilskalns” 3 klm. ziemeļos Raznas ezeram, Rēzeknes apr., Kaunatu pag., Balteņu ciema zemē, ciemam ziem.-austrumos netālu no Kajebu ciema. Šis pilskalns jau notālēm redzams, jo viņš ir apkārtnē augstākā vieta. Kalna virsū trigonometrisks signāls 93,0 saženi.

Pari savai tuvākai apkārtnei kalns paceļas 30 metrus. Pilskalna sāni samērā lēzeni, tā kā no izskata vien spriežot, nevar to atzīt par apcietinātu vietu. Kalnam nav arī nekādu grāvju vai uzbedumu lēzeno sānu nocietināšanai. Vienīgi ļaužu mute neatlaidīgi daudzina šo kalnu par “Pilskalnu”.

Apkārtnes plāns M. 1: 75000.

Tomēr pilskalna īstenību apstiprina kalnā esoša mītņu kārta. Tā plašā gredzenā pārklāj kalna virsu. Pašā galā kalnam mītņu kārtas nav, bet gan gar bijušā plakuma malām. Vismelnākā zeme ir kalna dienvidpuse. Apmeklēšanas laikā pār pilskalnu viļņojas rudzu druva. Pa arumiem mētājās dauzīti akmeņi un trauku lauskas. Liels vairums šo lausku rotātas ar pirksta galu iespiedumiem. Šim tipam pieskaita lielu vecumu.  Brienot pa rudziem un pārmeklējot mītņu kārtu atradu plānpietainu akmeņa kaltu. Viņa asmens bija tik ass, ka nebūtu lietošanā bijis. Šis atradums liecina, ka Balteņu pilskalns pieder akmens laikmetam.

Kalns no neatminamiem laikiem tiek arts un viņa patiesais izskats pargrozīts. Tomēr mītņu kārta, kaut arī sajaukta, varētu būt archaioloģiski vērtīga.

Balteņu “Pilskalns” no rietumiem

Par pilskalnu šads nostāsts:

Reiz meita gājusi pa kalnam dienvidos esošo liekņu. Te zeme pavērusies un pacēlusies laiva pilna zelta naudas. Meita sniegusies pēc naudas, bet tai sākušas zarnas gāsties laukā. Kamēr tā glābusi savas zarnas, laiva atkal nogrimusi.

No Balteņu pilskalna, ka no augstākās apkārtnes vietas, tāļu pārskatāma visu apkārtne. Redzams Rāznas ezers ar viņa tuvumā esošiem pilskalniem.

• Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.