Pilskalns, kas ierīkots jūras senkrasta malā, atrodas ap 2 km uz Z no Alsungas. Te slīpi uz Užavas upes pļavām pa dziļu gravu nokrīt strauts, kas tiek saukts par Strēļu valku vai Karpiņvalku. Starp gravu un jūras senkrastu ir izveidojies no trijām pusēm stāvs paliksnis, kurā tad arī ir ierīkots pilskalns. Tas orientēts DR – ZA virzienā, ir 8 – 10 m augsts. ZA pusē paliksnis ir mākslīgi norobežots, izveidojot 3 – 4 m augstu izteiktu puslokveida stāvinājumu. Tā priekšā zeme ap 10 – 15 m platumā ir izlīdzināta. Šajā līdzinājumā ir jaukta, pelēcīga zeme, kas varētu būt kultūrslānis.
Arī pilskalna plakums ir izlīdzināts, ar pāris metru kritumu pret DR. Plakuma (garums ap 40 m, platums 10 – 15 m) ZA gals pret stāvinājumu ir par kādus pusmetru izcelts. Pilskalna DR gala pakājē jaušams it kā aprakums vai terase. Iespējams, tam te dabisks raksturs, tomēr var arī pieņemt, ka arī šis pilskalna gals ir bijis nedaudz stāvināts. Visā pilskalna plakumā un nogāžu augšmalās ir pelēcīgas krāsas zeme, ko varētu uzskatīt par mazintensīvu smilts zemē veidojušos kultūrslāni.
Pilskalns nosaukts pēc tuvējās Balandes muižas, kuras būves bijušas 0,5 – 1,2 km uz DA no pilskalna. Folkloriste Ieva Vītola sarunā ar Ilgu Leimani uzzināja, ka kalns saukts par Babiņas kalnu vai Babiņkalnu. Tuvumā bijusi Karpiņu muiža, dzīvojis Karpiņš, brālis ar māsu, kurai vārds bija Babiņa (Barbara), tāpēc arī kalns tā nosaukts.
Balandes pilskalns ir raksturīgs Kurzemei – tas izveidots zemes mēles galā, pilskalnu nocietinot ar aprakumu un, iespējams, valni. Kultūrslānis, kā jau tas parasts Kurzemes pilskalniem, ir mazintensīvs. Balandes pilskalna datējums pagaidām nav zināms. Apkārtnē ir daudz citu arheoloģiski iezīmīgu vietu.
Vieta apsekota 29.06.2021.
Par iespējamo pilskalnu 2020. gada 22. oktobrī ziņas sniedza vēsturnieks Jānis Goldšmits, kurš vietu pats arī bija apsekojis.
