Babrānu pilskalns atrodas Sēlpils pagasta kalnainākajā daļā netālu no Tāborkalna un ap 3 km uz austrumiem no Sēlpils pilskalna. Kādreiz senatnē pilskalna plakums intensīvi arts, un tāpēc pilskalna forma ir stipri pārveidota. Stāvas un pilskalnam raksturīgas ir ziemeļu, dienvidu un austrumu malas, bet rietumu puse, kur kādreiz bijuši arī uzbedumi, grāvji un ieejas vietas, pilnīgi arot nolīdzināta. Piemineklis bijis stipri sarakts I Pasaules kara ierakumiem, kas tagad aizlīdzināti. Pilskalna malās kultūrslānis noarts un ir visai vāji saglabājies. Kalnā atrastas trauku lauskas, kas tā izmantošanu var datēt ar I g.t.p.m.ē. — m.ē.l g.t: pirmo pusi.
Pilskalna zemes veidojumu aksonometriskais zīmējums no dienvidiem. M.Urtānes zīmējums.
- J. Urtāns Daugavas pilskalni. – Rīga, 1993.
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 14. junijā 1924. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Babrānu pilskalna šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Sēlpils pagastā, divus kilom. austrumos Vec-Sēlpilij, pie Babrānu mājām atrodas vieta saukta „Pilskalns”. Savā kalnainā apkārtnē šī vieta ne ar ko nekrīt acīs. Tomēr tuvāk aplūkojot izrādās, ka viņa kādreiz bijusi apcietināta.
Pilskalna plakums iegareni apaļš 50 m. caurmērā. Plakums norobežots 6—7 m. augstām un ļoti stāvām malām no ziemeļu austrumiem un dienvidiem. Rietumos pilskalna stāvā mala jau noarta, tomēr viņa vēl samanāma ka 2 m. augsta stāvāka vieta vispārējā slīpumā. Šai pusē senāk esot uzbedums bijis un arī ieejas vietu varējuši vēl redzēt, kā to stāstījis vecās Babrānu saimnieces tēvs.
Apkārtnes plāns M. 1:100.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Kā postījumi minami vispirms, ilggadīgā aršana, kas gluži sajaukusi mītņu kārtu un nolīdzinājusi uzbedumus.
Aiz šā iemesla pilskalna archaioloģiskai pētīšanai, šķietas, maz kas vairs pāri palicis un grūti nāksies kādreiz noteikt šā pilskalna izcelšanās laiku.
Babrānu „Pilskalns” no dienvidiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Tāpat arī pasaules kara ierakumi, kas lielā skaitā bijuši ierīkoti pilskalna stāvajā austrumu un dienvidu malā. Arī ziņkārīgo rakumi vairākkārt postījuši šo pilskalnu. Senos laikos lielkungi kalnā esot izrakuši zobenus. Jaunākā laikā rakuši Jēkabpils skolēni un esot atraduši ogles un trauku gabaliņus.
Mītņu kārta izskatās samērā bāla un sekla Pilskalns nolemts iznīcībai, jo viņa īpašnieks negrib atteikties no kalna aršanas tāpēc, ka tur padodoties labi rudzi.
Babrānu pilskalnam puskilometru austrumos atrodas augstais Doburu kalns kas ģeogrāfijas mācības grāmatās nepareizi apzīmēts par Tabor kalnu. Doburu kalns, neraugoties uz savu augstumu, nav ticis izmantots kā pilsvieta.
Babrānu pilskalns reģistrēts v. Lovis „Burgenlx.” bet zem nepareiziem māju vārdiem. Tur pilskalna tuvumā esošās mājas nosauktas par „Deber” un „Bebrene”, kas protams sagrozījums no jau pieminētiem Doburiem un Babrāniem. Citādu rakstītu ziņu par šo Pilskalnu trūkst.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. Zemgale un Augšzeme. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1926.
