Wikipedia par pilskalnu
Avotiņkalns ir pilskalns Pļaviņu novada Klintaines pagastā. Mūsdienās atrodas Pļaviņu ūdenskrātuves labajā krastā pie Auzānu mājām mežu apaugušā kalnotā vietā. Savu nosaukumu pilskalns ieguvis no avota pie Avotiņu mājām, kuru vieta tagad atrodas Pļaviņu HES ūdenskrātuves dibenā. Pēc pilskalnā atrastajām bezripas keramikas lauskām uzskata, ka Avotiņkalns kā pilskalns izmantots vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā.
Kalna kaupres šaurākais un lēzenākais dienvidaustrumu gals pārrakts ar trīs grāvjiem, starp kuriem uzbērti divi ap 2 m augsti vaļņi. Kalns stipri sapostīts ar Pirmā pasaules kara ierakumiem, no kuriem īpaši cietuši vaļņi un grāvji. Kā pilskalna plakumā, tā arī grāvju un vaļņu rajonā un kaupres turpinājumā aiz pārrakumiem konstatējams intensīvs, melns kultūrslānis.
E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1‘. 1000*, griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 11. augustā 1924. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
“Avotiņu kalna” šķērsgriezums A-B; mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Divus kilometrus augšup pazīstamajam Staburagam, Daugavas labā krastā stāv kāds pilskalns. Pēc tuvējo māju vārda apkārtējie iedzīvotāji to dēvē par „ Avotiņkalnu“. Avotiņu mājas, kuru robežās atrodas minētais pilskalns skaitās Pļaviņu (Stukmaņu) pag. Rīgas apr. Māju vārds esot cēlies no avota, kas izverd turpat māju tuvumā. Vai pilskalnam nav kādreiz bijis cits nosaukums, neizdevās noskaidrot.
Apkārtnes plāns M. 1:75000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Apcietinājumam izraudzīts grantskalns, kas paceļas 42 m. pār ziemeļos esošo pļavu. Kalna virsai šauras kaupres veids, kas visai parocīgs apcietināšanai ar rakumiem. Ierakumi un uzbedumi bijuši vajadzīgi tikai dienv.-austrumu galā, kur kaupres nogāze lēzena. Šeit redzami trīs īsi grāvji un starp tiem uzbedumi ap 2 m. augsti. Šai pilskalna galā varējusi būt ieeja, jo pārējās kalnmalas ir tik kraujas, ka nav bijusi nekāda vajadzība tās apstrādāt ar grāvjiem, uzbedumiem vai terasēm.
Pļaviņu „ Avotiņu kalns“ no ziemeļiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pilskalna plakums, atskaitot ierakumus un uzbedumus, 40 m. garš, 15 m. plats, pret vidu nedaudz uzkumpis. Pasaules karā šis pilskalns, tāpat kā visi citi Daugavmalas pilskalni izlietots ierakumiem. Tāpēc plakums un uzbedumi visai izrakņāti un sapostīti. Mītņu kārta 0,5 m. bieza, ļoti melna un bagāta trauku gabaliem. Nekādi archaioloģiski izmeklējumi Avotiņkalnā līdz šim nav izdarīti un tamdēļ jāatturas spriest par šā pilskalna izcelšanās laiku. Tomēr, pēc savas uzbūves viņš līdzinās daudziem citiem Latvijas pilskalniem un neuzrāda neko oriģinālu.
Avotiņkalnu mēdz apmeklēt ceļotāji, jo no viņa tālas izredzes visapkārt un uz Sēlpili, Koknesi, Daugavu. Pats kalns gan nav nekāds skaistais, jo apaudzis retiem kokiem, krūmiem un oglājiem.
Pirmā pasaules kara tranšejas Avotiņkalnā. D.Barinas foto. Uzņemts 2015. g. 29. novembrī
Pilskalnu aprakstījis K.von Lovis of Menar savā vācu valodā izdotā vadonī „Kokenhusen und Umgebung“ 51. lp. Nekādu citu svarīgāku ziņu literatūrā nav.
Added by
