Avotiņkalns, kas kādreiz bijis Daugavas senlejas malā un no kurā, kā rakstīja E.Brastiņš, “tālas izredzes visapkārt uz Sēlpili, Koknesi, Daugavu”, tagad atrodas pie pašas Pļaviņu HES ūdenskrātuves. Pilskalns ierīkots grants kalnā, kuram uz trijām pusēm m bija ļoti stāvas nogāzes. Dienvidrietumos, kur kaupre bija lēzenāka, ierīkoti trīs sekli grāvji un starp tiem divi vaļņi. Domājams, ka arī ieeja pilskalnā vedusi gar šiem vaļņiem un grāvjiem, jo no citām pusēm kalns ir visai stāvs. Lai gan pilskalnā ir samērā biezs kultūrslānis, arheoloģiskie izrakumi nav izdarīti, vienīgi nejauši atrastas dažas bezripas trauku lauskas. Tās varētu liecināt, kā uzskata E.Mugurēvičs, ka pilskalna izmantošanas sākums saistāms ar latgaļu ienākšanu šajā novadā 7.ess. Pilskalns turpināja pastāvēt arī m.ē. I se.t. pēdējos gadsimtos.
Pilskalna zemes veidojumu aksonometriskais zīmējums no dienvidiem. M.Urtānes zīmējums.
- J. Urtāns Daugavas pilskalni. – Rīga, 1993.
Uzmērojuma mērogs 1‘. 1000*, griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 11. augustā 1924. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
“Avotiņu kalna” šķērsgriezums A-B; mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Divus kilometrus augšup pazīstamajam Staburagam, Daugavas labā krastā stāv kāds pilskalns. Pēc tuvējo māju vārda apkārtējie iedzīvotāji to dēvē par „ Avotiņkalnu“. Avotiņu mājas, kuru robežās atrodas minētais pilskalns skaitās Pļaviņu (Stukmaņu) pag. Rīgas apr. Māju vārds esot cēlies no avota, kas izverd turpat māju tuvumā. Vai pilskalnam nav kādreiz bijis cits nosaukums, neizdevās noskaidrot.
Apkārtnes plāns M. 1:75000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Apcietinājumam izraudzīts grantskalns, kas paceļas 42 m. pār ziemeļos esošo pļavu. Kalna virsai šauras kaupres veids, kas visai parocīgs apcietināšanai ar rakumiem. Ierakumi un uzbedumi bijuši vajadzīgi tikai dienv.-austrumu galā, kur kaupres nogāze lēzena. Šeit redzami trīs īsi grāvji un starp tiem uzbedumi ap 2 m. augsti. Šai pilskalna galā varējusi būt ieeja, jo pārējās kalnmalas ir tik kraujas, ka nav bijusi nekāda vajadzība tās apstrādāt ar grāvjiem, uzbedumiem vai terasēm.
Pļaviņu „ Avotiņu kalns“ no ziemeļiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pilskalna plakums, atskaitot ierakumus un uzbedumus, 40 m. garš, 15 m. plats, pret vidu nedaudz uzkumpis. Pasaules karā šis pilskalns, tāpat kā visi citi Daugavmalas pilskalni izlietots ierakumiem. Tāpēc plakums un uzbedumi visai izrakņāti un sapostīti. Mītņu kārta 0,5 m. bieza, ļoti melna un bagāta trauku gabaliem. Nekādi archaioloģiski izmeklējumi Avotiņkalnā līdz šim nav izdarīti un tamdēļ jāatturas spriest par šā pilskalna izcelšanās laiku. Tomēr, pēc savas uzbūves viņš līdzinās daudziem citiem Latvijas pilskalniem un neuzrāda neko oriģinālu.
Avotiņkalnu mēdz apmeklēt ceļotāji, jo no viņa tālas izredzes visapkārt un uz Sēlpili, Koknesi, Daugavu. Pats kalns gan nav nekāds skaistais, jo apaudzis retiem kokiem, krūmiem un oglājiem.
Pilskalnu aprakstījis K.von Lovis of Menar savā vācu valodā izdotā vadonī „Kokenhusen und Umgebung“ 51. lp. Nekādu citu svarīgāku ziņu literatūrā nav.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 4. sējums Vidzeme.. — Rīga, 1930.
