Aužeļu pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m; uzmērots 14. julijā 1923. g.

Pilskalna šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

Mēmeles kreisajā krastā, Ceraukstes pag., Aužeļu un Turku māju zemēs rāda cilvēka rokām veidotu kalnu, dēvētu „Pilskalns”. Patieši šis ir tipisks pilskalns, kas ierīkots uz zemes raga, kurs radies starp sīka strautiņa gravu un stāvo Mēmeles krastu. Zemes rags atdalīts no ziemeļos esošā līdzenā lauka ar grāvi, kura dziļums tagad 2 m., un 4m. augstu uzbedumu. Uzbeduma dienvidpuse lēzeni pāriet plakumā. Plakumam trijstūra izskats un tam visapkārt stāvas malas.

Pāri pilskalnam agrāk gājusi Kurzemes — Kaunas guberņas robeža. Tagadējā Lietavas robeža atrodas dažus kilometrus dienvidos šim pilskalnam.

Apkārtnes plāns M. 1:100.000.

Pilskalnā melna mītņu kārta, kura satur ogles, degušu mālu un trauku gabaliņus. Gar kalna Mēmeles pusi velkas vācu pasaules kara ierakumu grāvis. Tās atliekas no vācu okupācijas karaspēka apcietinājumiem iekarojot Zemgali 1916. g. Pilskalna plakums divās vietās pārrakts satiksmes ejām. No kara laiku ierakumiem bojāts arī uzbeduma ziemeļgals. Citādi šis pilskalns labi uzglabājis savu izskatu un pieskaitāms skaistākiem Zemgales pilskalniem.

Aužeļu pilskalns no dienvidiem.

Nav tomēr ziņu, ka aprakstītam pilskalnam būtu biiusi kāda loma Zemgales brīvības karos. Šo pilskalnu 1876. g. un 1882. g. apraksta J. Dorings (Kuri. S. b. 1876.), bet 1883. rok atliebarons
von Drachenfels (Kuri. S. b. 1883), pie kam atrod daudz ogļu, dzīvnieku kaulu, mazu cirpi un dažas poļu naudas no 1621. g. Aprakstā izteiktas domas, ka cirpis un naudas būšot jaunākā laikā nokļuvušas mītņu kārtā. Arbuzovs domā, ka šis pilskalns identisks ar 1416. g. minēto pilsnovadu „Nogaylen” (Kuri. S. b. 1895. g.)

Pielaižama tomēr hipotēze, ka šis un Kamārdes pilskalns, celti Mežotnes robežu aizsardzībai pret leišiem, jo visos trijos pieminētos pilskalnos vienāda vecuma mītņu kārta. Kā jau pieminēts, arī senā Zemgales robeža no šejienes taisnā līnijā iet uz Kamārdes pilskalnu.