Asotes pilskalns

J.Urtāns par pilskalnu

Asotes pilskalns iekārtots kalna kaupres galā, kuru no trijām Lagzde). Kaupres gals bija atdalīts ar dabīgu pāržmaugu, kas vēlāk mākslīgi padziļināta. No tās izraktās zemes uzmestas līdz 2 m augstā valnī nocietinājuma ZR pusē. Pilskalns ir 10 Zu gm: metrus augsts ar 67×55 m lielu plakumu. Kā liecina arheoloģiskie izrakumi (1949 — 1954, E.Šnore), tas apdzīvots kopš I g.t.p.m.ē., bet 11.gs. tajā izveidota jauna koka nocietinājumu sistēma ar gredzenveida aizsargvalni gar plakuma malām. Ar šo laiku Asotes pilskalns uzskatāms par novada administratīvo un militāro centru. 1211.gada līgumā par latgaļu zemju sadalīšanu starp ordeni un bīskapu minēts novads Aszute, kuru pētnieki viennozīmīgi saista ar Asoti. Nocietinājumi tajā beidza pastāvēt 13.gs. 9.gs. ēkas koncentrējās galvenokārt gar vaļņiem, bet vēlāk apbūvēja visu pilskalna plakumu. Nelielās mājas celtas guļbūvē ar māla klonu vai koka grīdu. Apkurei un ēdiena vārīšanai istabas vidū jeb sānos kopš 9.gs. mēdza būvēt māla kleķa krāsni ar akmeņu pamatu. Izrakumos atklāja labi saglabājušos dzelzs ieguves krāsni, ogļu dedzināmās bedres un kalves paliekas. Pilskalna vidū esošā četrstūra bedre ar dzīvnieku kauliem un monētām izrādījās upurbedre, kur ziedots ēdiens, dzēriens un senlietas. 6 m dziļajā mītņu kārtā tika atsegti 14 slāņi, kas nozīmē, ka pilskalna celtnes un nocietinājumi 14 reizes gājuši bojā ugunsnelaimē. Netālu pie Daugavas Ogliniekiem atrodas pilskalnam atbilstošs kapulauks. Iespējams, ka Asotes pilskalna ļaužu svētnīca bijusi tā sauktajā Baznīcas kalniņā tās pašas kaupres turpinājumā tuvāk Krustpilij.

Pilskalna zemes veidojumu aksonometriskais zīmējums no dienvidiem. M.Urtānes zīmējums.

J. Urtāns Daugavas pilskalni. – Rīga, 1993.

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000: griezumu augstums = 1 m; uzmērots 9. augustā 1924. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Asotes «Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Šis varenais apcietinājums atrodas pie Grāvānu mājām rietumu pusē. Administratīvi skaitās Krustpils pag. Daugavpils apriņķī. Par Asotes pilskalnu to dēvē jau no 1878. g. pazīstamais Dorings un A. Bīlensteins. Senrakstos pieminēta starp citām kāda pils Āszote. Šis vārds visai līdzīgs 1 km. ziem. rietumos pilskalnam esošai Asotes muižai. Tāpēc gluži pareizi šis pilskalns turams par senējo Asotes pilskalnu. Viņš ir populārs pilskalns, jo atrodas tikai 3 km. no Krustpils un novietojies pašā lielceļa malā. Jau iztālēm redzams šis kalns ar savām mākslīgi nostāvinātām kalnmalām.

Apkārtnes plāns M. 1 : 75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Asotes pilskalns kādreiz atradies pašā Daugavas krastā. Vēlāk Daugava mainījuse savu gultni un atkāpusies kādu puskilometru uz dienvidiem no pilskalna. No austrumiem un dienvidiem pilskalnu aptek Lagzdes upīte. Šais pusēs pilskalna sāni ir visai stāvi 10 m. augstumā. Ziemeļsāni ir veidoti no ielejas ar kuru pilskalns bijis atdalīts no pārējās augstienes ziemeļos un austrumos. Šī ieleja padziļināta ar rakumu un zemes uzmestas plakuma grāvja pusē 2 m. augstā uzbedumā, kas lēnām pāriet plakumā. Tā radies viegli iedobts, līdzens plakums, kuram rietumpuse augstāka. Sānmalas visapkārt panāktas vienmērīgi stāvas. Ieejas vieta nenosakāma. Zeme sastāv no irdenas grants.

Asotes “Pilskalns” no dienvidiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Līdz pasaules karam pilskalns bija uzturējies vesels, bet kara laikā uzbedumā ierakta patvertne ar satiksmes eju. Tāpat arī gar plakuma dienvidmalu redzamas kara ierakumu atliekas. Ierakumos redzama spēcīga un bagāta mītņu kārta, kurā atrod bronzas rotas lietas, kaulus, ogles, trauku lauskas. Pēdējās ripu virpotas un viļņotu rakstu.

Tagad pilskalns apaudzis strupu zāli un retiem veciem bērziem. No viņa jauks skats uz Daugavu. Teika strupi teic, ka šai kalnā esot bijusi pils, kas senos karos nopostīta, tā to atstāstīja kāds vecs vietējais iedzīvotājs.