Par Asītēm dēvē divas muižas līdz ar novadiem un pagastu, Aizputes apriņķī uz pašām Liepājas apriņķa robežām. Izšķirības dēļ vienu no Asītēm dēvē par Auduru Asīti pēc kādreizējā īpašnieka Haudringka, bet otru par Priekuļu Asīti, jo šī muiža vienmēr bijusi pievienota Priekulei. Bielensteins savā “Die Grenzen” raksta, ka pie Asītes atrodoties divi pilskalni. Tuvāks vietas apzīmējums nav uzdots. Pārmeklējot Asītes pagastu, viens pilskalns tika atrasts pie Auduru-Asītes, puskilometru austrumos muižai netālu no Tiltnieku mājām. Pa minēto māju pļavām tek strautiņš, kurš ietek Priekules upē, Bārtas pietekā. Uz neliela zemesraga strautiņa mālā šeit ierīkots parasta veida apcietinājums ar uzbedumu un grāvi plakuma dienvidus pusē. Galvenam uzbedumam priekšpusē otrs mazāks uzbedumiņš un grāvis. Pilskalna plakums nelīdzens un caurmērā 8 metri augstāks par apkārtējām pļavām. Pilskalna rietumpusē ierīkoti muižas zivju dīķi, grābjot daļu zemes no pilskalna sāniem. Upīte, kas tek apkārt pilskalnam, domājams, senāk bijusi uzdambēta ar dambi, kas turpat tuvumā. Mītņu slānis 25 cm dziļš. Pilskalns apaudzis ozoliem un bērziem.
Otru Bielensteina uzdoto pilskalnu Asītes pagastā neizdevās konstatēt. Varbūt, ka tas ir pilskalns pie Tuļču mājām, kas minēts aprakstot pilskalnu pie Dzeldes muižas (acim. 189°), jo Tuļču pilskalns ir Asītes pagastā. Kāda cita vieta Asītes pagastā, saukta “Pilene”, atrodas 4 kilometri ziem.-rietumos no Auduru-Asītes Nodegu muižas un Leinieku māju tuvumā. Šai vietai, izņemot nosaukumu, nav nekas cits, kas norādītu, ka tā kādreiz bijusi apcietināta uzbedumiem vai grāvjiem. Ziemeļos Auduru muižai ir “Priežu kalns”, – tur senāk stāvējušas karātavas. Tagad tas apaudzis kokiem.
“Assiten” minēta 1253. g. Kurzemes dalāmā grāmatā, kā Bandavas daļa.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.