Aronas pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 2. jūnijā 1926. g.

“Ārones kalna” šķērsgriezums pa A-B; uzmērots 1:1000.

„Ārones kalns” senāk esot saukts par „Pilskalnu” un arī par „Gultas kalnu”. Savu tagadējo vārdu tas esot ieguvis tikai pirms 30 gadiem, jo kalnā noturamo izrīkojumu dēļ tas sludināts Ārones upītes vārdā par Ārones kalnu. Šis pilskalns atrodas Ārones labā krastā Brencēnu māju zemē, Grazdonas pag. Kalns stāv pašā Bērzones Madonas lielceļa malā, pie Arones strauta tilta, 4 klm. austrumos Bērzonei.

Vidzemes augstiene spēji apraujas pret Aiviekstes līdzenumu, sadrupdama atsevišķos stūros un uzkalnos. Šāds stāvs zemes stūris ir arī Ārones kalns, kurš padarīts vēl stāvāks noplacinot virsu un izlīdzinot sānus.

Vispārējais šā pilskalna veids ir četrstūrains ar vienlīdz stāvām 10—15 m. augstām sānmalām. Plakums 75 m. garš, 45 m. plats un gluži līdzens. Plakuma austrumu galā 2 m. augsts uzbedums, kas aizsargā šo, no dabas mazāk nodrošināto, vietu. Dabīgā grava, kas plakumu šai vietāatdala no pārējiem laukiem ir samērā sekla un to nācies mākslīgi padziļināt.

Apkārtnes plāns M. 1:75000

Tagadējā ieeja atrodas uzbeduma ziemeļgalā un redzams, nesen paplašināta. Šeit pat varēja būt arī senā ieejas vieta.

Kalna zeme sastāv no mālainas grants. Senāk plakums esot arts un aršana atmesta, kad kalnu sākuši lietot izrīkojumiem un izpriecām. Kalnā iedzīti mieti virs kuriem uzlikti dēļi sēdēšanai. Uzbeduma tuvumā tamlīdzīgi ietaisīta vieta muzikantiem.

Brencēnu “Ārones kalns” no rietumiem

Plakuma ziem.-austrumu stūrī atrodas kādas vecas ēkas paviļas, kurās neredz kaļķu jāvu. Mītņu kārta dziļāka par vienu metru un diezgan melna. Arot esot atrastas misiņa saktas u. c. lietiņas. Kalnā esot atrastas arī dažas čuguna bumbas ap 15 mārc. smagas un caurumu vidu. Tēvi stāstījuši, ka bumbas dienvidus pusē iešāvuši krievi, kuriem kalns esot bijis par mērķi šaušanas apmācībās.

No kalna tālas izredzes uz Ārones gravu. Pilskalna apkārtne kalnaina un jauka. Netālu no Arones kalna tam dienv.-rietumos ir senkapi ar metāla lietu atradumiem.

Teic, ka Ārones kalnu kara laikos zaldāti cepurēm sanesuši.

Šis pilskalns pēc sava lieluma un uzbūves pieskaitāms relatīvi jaunākiem un, domājams, piedzīvojis vācu ienākšanu latviešu zemēs.