E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezuma augstums = 1 m.; uzmērots 14. jūnijā 1925. g.
Ārnicēnu “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.
„Pilskalns” Oļu-Apeltienes pag. Ārnicēnu māju daļā. Šās mājas pieder pagastam, jo saimnieks esot izputējis. Pieminētais pilskalns atrodas 1,5 klm. ziemeļos Ārnicēniem purva malā, 3 klm. rietumos Apeltienes muižai.
Pilskalnā var nokļūt ejot pa Ruļu māju olnīcu līdz pat purvam un pēc tam dodoties dažus simtus soļu pa labi. Bez pavadoņa nezinātājam kalna meklēšana sagādās grūtības, jo pilskalns ir neliels un neatšķiras no pārējiem uzkalniem.
Te kāda augstiene, ieslīgstot purvā, atdala dažus savrūpus uzkalniņus, kas izkaisīti gar purmalu un no visām pusēm apņemti slapjām pļavām. Viens no šādiem kalniem pieder pilskalnam un tam ir neliels, iegarens apaļš plakums. Sānmalas ziemeļos un dienvidos kraujas, bet austrumos un rietumos daudz lēzenākas. Šeit redzamas terašu atliekas, jo kalns, kā vērojams, kādu laiku ticis arts.
Pilskalnam nav ne grāvju, ne uzbedumu, arī ieejas vieta nav nosakāma.
Apkārtnes plāns M. 1:75.000
Zemes sastāvs — smilts un zvirgzdi. Mītņu kārta plakuma vidū plāna, bet gar malām biezāka un sasniedz 0,5 m. Atrod ogles, akmeņus, trauku gabaliņus. Dažās vietās ziņkārīgu ļaužu izraktas bedres. Apaudzis šis pilskalns bieziem krūmiem un brikšņiem un tiek izlietots kā ganības. Izredzes uz 2 klm. tālo Nesaules kalnu pāri purvam. Apkārtne augsta un kalnaina.
Pilskalnā esot pils stāvējusi. Purvs esot senāk liels ezers bijis. No ezera uz pili vedušas trepes.
Ārnicēnu “Pilskalns” no rietumiem
Pilskalnā esot nauda apglabāta, bet nevienam neesot laimējies to uzrakt, lai gan racis esot dažs labs.
Ap kalnu senāk stāvējusi pilsēta un mājas. Tās iznīkušas un aizaugušas mežiem.
Te piebilstams, ka viss tagadējais mežs patiesi kādreiz bijis druva, jo vagu un ežu vietas vel redzamas
Grūti iedomāties, ka šis pilskalns zīmētos uz senrakstos minēto Ale, kaut gan Oļu muiža stāv tam 3 klm. dienvidos un atgādina šo nosaukumu.
Added by
