Āpšukalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 14. julijā 1924. g.

„Āpšu kalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

„Āpšu kalns” ir mazs pilskalniņš Sventas mežniecības mežā, kādas mazas upītes kreisā krastā. Upīte aiztek uz Oļšankas ciemu, kas 2 km. ziemeļos šim pilskalnam. Āpšu kalns ir vienu kilometru attālu no vēl aprakstāmās „Zamkas” Sventas mežā. Savu nosaukumu šis apcietinājums mantojis no āpšiem kuri šai kalnā vēl tagad mājo.

„Āpšu kalns” ir savrup novietojies, ap 12 m. augsts apaļš kalniņš plakanu virsu. Dienvidu-rietumu pusē tas ar šauru pāršmaugu savienojies ar dažus metrus augstu līdzenumu. Šai pāršmaugā redzama ieejas vieta,kas nocietināta 2 grāvjiem un tikpat daudz uzbedumiem. Uzbedumu augstums skaitot no grāvju dibena ap 1,5 m. leejas vieta atstāta nepārrakta grāvjiem.Starp 7 un 8 m., no augšas skaitot, apkārt kalnam aprakta terase. Tā radušās samērā stāvas kalnmalas visapkārt drusku kumpajam plakumam.

Apkārtnes plāns M. 1:100.000.

Pilskalns postīts pasaules kara ierakumiem savā dienvidpusē. Ziemeļpusi izrakņājuši āpši un viņu mednieki.

Zeme sastāv no irdenas smilts, kas pārvērtusies dziļā, melnā mītņu kārtā. Nobrukumos atrod trauku lauskas, kaulu gabaliņus un ogles. Izdevās arī atrast kādu dzelzs irbuli ar pierūsējušu kaulu. Visi atradumi atvesti Rīgā

Kalns apaudzis mežu un krūmiem un maz atšķiras no citiem mežā esošiem kalniem No kalna izredzes uz Daugavas pusi un turienes mežaino līdzenumu

„Āpšu kalns” no dienvidiem

Āpšu kalnam dažus desmit soļus austrumos atrodas krievu kareivju kapi, kas cēlušies pasaules karā. Blakus šiem krievu kareivju kapiem redzamas divās rindās nelielas zemju kapčas Pasaules karā tās nav cēlušās un tāpēc tās turama par kādiem senkapiem. Šās kapčas, tāpat kā pats pilskalns uzglabājušās arkla neaiztiktas.

Pie tuvējām Rātenišķu mājām šad un tad atrod akmens laikmeta kultūras priekšmetus. Iegūts no turienes kāds akmens cirvis.

„Āpšu kalns” literatūrā nav aprakstīts. Arī apkārtnē šo kalnu nepazīst kā teiku vietu