“Par Aparnieku kalnu saglabājušies nostāsti M.Vanagas pierakstīti. Apkārtējo māju “Sermuļu” sākums no leģendas, leģenda no Aparnieka. Tas noticis 13.gs. otrajā pusē pēc vāciešu iesēšanās Āraišos. Ordeņa kalpi siroja apkārt postīdami, dedzinādami. Nopostīja arī Lielo kalnu un dzīvi palikušie bēgdami nonāca mežnorā augstā paugurā un pāri skatījās uz sava kalna pusi, kur dega viņu kalns. Visu nakti raudāja sievas un mātes, kuru vīri un dēli palika veļu laukā. Raudu kalns jaunā apmetnes vieta. Upes vārds Nediene. Vēlāk māju vietas –Sermuļi, Alaiņi. Sermuļu senā svētvieta bijusi Jāņu kalns. Pie Raudu kalna atradu ziedojumu akmeni. Palikusi māju vieta. Avota vieta. Kalns stāvs – arī avotaina mala.
Aparnieks. Uz AP atrodas Strūves ģeodēziskā loka punkts. Nav zināms vai cilvēki dzīvojuši uz vai pie tā. Pār kalnu un ap kalnu iet senie ceļi. Uz ZA pusi kalns stāvs. Vairāki interesanti akmeņi. Viens galdakmens. Tecējis avots. Vairāk uzskatāms kā svētkalns. Netālu Lejasaparnieku viduslaiku kapsētas vieta un Vecaparnieku nostāstu vietas (Bultaskalns ar Pilslejas pļavu) /neesmu apsekojusi/”
