Alotāju kalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 29. jūnijā 1926. g

“Alotāju kalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

“Alotāju kalns” mūsu izrunā skanētu “Avotāju kalns”, jo Latgalē avotu sauc “alots”. Šai vārdā tiek saukts mazs pilskalniņš Jaunlatgales apr. Baltinavas pag. Puncuļevas viensētas zemē. Uz kara kārtīm šī viensēta apzīmēta kā “Alutini”. Viņu īpašnieks Vincis Kažs.

“Alotāju kalns” atrodas 1 km. austrumos pirmāk aplūkotam Puncuļevas “Pilskalnam”. Šo neievērojamo pilskalniņu uzrādīja ciema ļaudis, kad tiem sīki bija izklāstīts, kādi varētu izskatīties pilskalni.

Apkārtnes plāns M 1: 75000.

Šis ir mazs, iegareni apaļš kalniņš, kas no dienvidiem iespriežas muklās, avotainās pļavās. Šo pļavu dēļ arī pilskalns dabūjis savu vārdu. Pa pļavu tek neliela upīte, mezdama līkumus gar kalniņa ziemeļu un rietumu pusi. “Alotāju kalns” tikai 9 m. augsts un izskatās kā kukulis. Viņš apskatāms braucot no Kārsavas uz Baltinavu ceļa labajā pusē.

Pilskalniņam līdzena virsa 50 m. gara, 20 m. plata. Pret viduci tā no abiem galiem pieceļas 2m. Nekādi bedumi nav uzglabājušies, jo “Alotāju kalns” kādreiz arts. Arumi nolīdzinājuši ziemeļgalā šķietamos grāvjus un uzbedumus. Šai galā kalns saaudzis ar pārējiem kalniem, sāns te bijis lēzenāks un tāpēc mākslīgi zemju darbi bijuši nepieciešami. Kā tas parasts, šais mazajos, vecajos pilskalnos, bedumi nav bijuši necik lieli un drīz vien arkls tos varējis atkal iznīcināt. Pārējie kalna sāni ir tik krauji, ka grūti pieejami arī bez kādām terasēm vai grāvjiem.

Puncuļevas “Alotāju kalns” no dienvidiem

Mītņu kārta ap 0,5 m.bieza, it īpaši gar malām. Tā visai melna un satura rupjas trauku lauskas, kuras nav virpotas. Viņu mālam piejaukts lielāks vairums rupju zvirgzdu.

Kalna uzbūve rāda, ka “Alotāju kalns” ir viena no ļoti vecām dzīves vietām. Katrā ziņā šis kalniņš daudz pirmatnējāks, par tuvumā esošo “Pilskalnu”.

Ļaudis domā, ka šai kalniņā esot karaspēks stāvējis un karojis ar “Pilskalnu”.

Netālu no “Alotāju kalna” ir uzkalniņu kapi. Uzartās dzelzs laikmeta lietas atvestas Rīgā.

• Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.