Aizputes pilskalns (Baznīckalns)

Uzmerojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1m. Aizputes apkartnes plāns. Uzmērots 4. augustā 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Aizputes senču pils atradusēs tai vietā, kur tagad stāv Aizputes baznīca. Šeit krasts tālu iz­liecies pret upi un kā radīts pilsvietai. 1922. g. vasarā Etnogrāfiskais muzejs raka šās pils vie­tas dienvidus sānā, jo pilsētas valde bij lūgusi atrakt tur esošās durvis. Izrādījās, ka šeit ir kādreizējas bīskapa pils sienas pamats, bet stāsts par durvīm tikai ļaužu tenkas. Svarīgs šeit tas apstāklis, ka zem mūra pamata vēl atradās ap pusmetru biezs neaizskarts mītņu slānis, kas runā par labu tam, ka kalns, uz kura tagad stāv baznīca, ir patiesi pilskalns. Protams, senā pils­kalna bedumi nolīdzināti, bet nojaušams, ka tagadējā Baznīcas iela iet pa galvenā grāvja vietu.

1261. gadā Aizputes (Aseboten) pils padodas ordeņa karaspēkam un labieši dod ķīlām savus bērnus.

Aizputes apkārtnes plāns. Mērogs 1:42000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Divus gadus vēlāk otrā kara gājienā or­deņa karaspēks ieņem Lažas, Markaišu un Gro­biņas pilis. Ja Lažas pilsvieta būtu pusotra kil. Aizputei ziemeļos esošā Lažas kapu vieta, kā to līdz šim domāja, tad ordeņa karaspēks to nepamestu sveikā tad, kad ieņem Dzinteri un Aiz­puti, jo tā turpat acu priekšā. Jau teikts, ka pilskalnam pie Aizputes mācītājmuižas nav īsta pilskalna pazīmes. Tai vietā, kur ceļš no Aizpu­tes uz Kazdangu iet pāri Lažas upītei, 1 kilom. augstumos pilsētai, krastu labā ceļa pusē arī dēvē par pilskalnu . Tomēr arī šeit nav nekādu rakumu vai uzbedumu.

Cilvēku rokām rakts ir Čorkšu kalniņš. Pēc ziņām, kuras sniedzis stud. arch. F. Jakobsons, šī vieta atrodas pus kilom. ziem.-riet. Aizputes stacijai, dažus simts soļus rietumos Baltcepuru mājām. Garena smilšu paugura zie­meļa daļa tur atdalīta ar 8 soļi platu grāvi. Pārējās plakuma malas esot no dabas stāvas. Do­mājams, ka šī vieta nav pilskalns, bet cēlusies kaut kā citādi.

• Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.