Aizputes senču pils atradusēs tai vietā, kur tagad stāv Aizputes baznīca. Šeit krasts tālu izliecies pret upi un kā radīts pilsvietai. 1922. g. vasarā Etnogrāfiskais muzejs raka šās pils vietas dienvidus sānā, jo pilsētas valde bij lūgusi atrakt tur esošās durvis. Izrādījās, ka šeit ir kādreizējas bīskapa pils sienas pamats, bet stāsts par durvīm tikai ļaužu tenkas. Svarīgs šeit tas apstāklis, ka zem mūra pamata vēl atradās ap pusmetru biezs neaizskarts mītņu slānis, kas runā par labu tam, ka kalns, uz kura tagad stāv baznīca, ir patiesi pilskalns. Protams, senā pilskalna bedumi nolīdzināti, bet nojaušams, ka tagadējā Baznīcas iela iet pa galvenā grāvja vietu.
1261. gadā Aizputes (Aseboten) pils padodas ordeņa karaspēkam un labieši dod ķīlām savus bērnus.
Divus gadus vēlāk otrā kara gājienā ordeņa karaspēks ieņem Lažas, Markaišu un Grobiņas pilis. Ja Lažas pilsvieta būtu pusotra kil. Aizputei ziemeļos esošā Lažas kapu vieta, kā to līdz šim domāja, tad ordeņa karaspēks to nepamestu sveikā tad, kad ieņem Dzinteri un Aizputi, jo tā turpat acu priekšā. Jau teikts, ka pilskalnam pie Aizputes mācītājmuižas nav īsta pilskalna pazīmes. Tai vietā, kur ceļš no Aizputes uz Kazdangu iet pāri Lažas upītei, 1 kilom. augstumos pilsētai, krastu labā ceļa pusē arī dēvē par pilskalnu . Tomēr arī šeit nav nekādu rakumu vai uzbedumu.
Cilvēku rokām rakts ir Čorkšu kalniņš. Pēc ziņām, kuras sniedzis stud. arch. F. Jakobsons, šī vieta atrodas pus kilom. ziem.-riet. Aizputes stacijai, dažus simts soļus rietumos Baltcepuru mājām. Garena smilšu paugura ziemeļa daļa tur atdalīta ar 8 soļi platu grāvi. Pārējās plakuma malas esot no dabas stāvas. Domājams, ka šī vieta nav pilskalns, bet cēlusies kaut kā citādi.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
Aizputes skolnieki nākuši mājās no skolas. Viņi bija dabūjuši zināt, ka apakš pilskalna ir nogrimusi pils un ka tur esot caurums. Sarunājuši, ka laidīsies iekšā un apskatīsies, kas tur ir. Norunājuši, ka vienu iesies virvē un nolaidīs lejā. Kad viņš gribēs tikt augšā, kad paliks bail vai kaut ko ieraudzīs, tad kustinās virvi un lai tad velk ārā. Iesējuši arī vienu un laiduši pa caurumu iekšā. Kādu laiciņu gaidījuši. Kad sāka apakšā kustināt, zēni vilkuši ārā. Beidzot izrādījies, ka izvilkuši melnu suni. Suns tūlīt pazudis. Zēni šausmīgi nobaidījušies un laiduši virvi atkal iekšā, bet nolaisto zēnu ārā nav nekad izvilkuši, tikai vecus celmus un saknes. Zēni šausmīgi bijuši nobaidījušies, visi palikuši slimi, un viens pat nomiris.
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.