E.Brastiņš par pilskalnu
Uz šo pilskalnu droši vien zīmējas 1209. g. senrakstos minētā pilsēta urbs Ceessove un vēlāk piesauktā castr. Sessove, Chessove, tāpat arī krievu kronikās sastopamā Чествинь). Šai ziņā vēstures pētītājos valda vienprātība.
Pilskalns stāv dažus simtus soļu ziem.-austrumos Cesvaines muižas ēkai, tagadējai Valsts vidusskolai un atrodas šai skolai piešķirtā parkā Sulas upītes kreisajā krastā. Pēc Bīlenšteina ziņām šo upīti saucot par Sesi.
Šai vietā minētā upīte izgrauzusies caur grantainu uzkalnu grēdām. Viena tāda grantskalna kaupre atmetas ar savu galu pret upītes līkumu. Šai galā celts pilskalns ar 70 m. garu un 25 m. platu plakumu. Plakums līdzens, bet pret dienvidiem slīps un viņa ziemeļu gals 5 m. augstāks par dienv. galu. Plakuma ziemeļu pusē licis sevi apbedīt bij. muižas īpašnieks Wulfs. Tur redzamas divas kapu kopiņas ar aplauztiem krustiem.
Kalna sani visapkārt krauji bez terasēm Austrumsāna ietaisīta jauna uzbrauktuve kapu labad.
Kalna plakumu klāj dziļa un melna mītņu kārta, kurā ieviesušies kurmji, kas uzbeduši virspusē lauskas, ogles v. c. lietas. Starp citu šādā uzbedumā atradās kāds skaists pirksta gredzens.
Plašus izrakumus šai pilskalna izdarījusi Cesvaines Vidusskola vēsturnieka Nores vadībā. Atrastie priekšmeti uzglabājas minētās skolas muzejā.
No Cesvaines pilskalna tālas izredzes uz Lubānes ezera līdzenumiem. Tuvākā apkārtne kalnaina un visai auglīga. Plakums apaudzis veciem retiem kokiem, bet malas sīkiem krūmiem. Kalna senā forma šķiet labi uzglabājusies bez kādiem nopietniem bojājumiem.
No šā pilskalna esot apšaudīta tuvējā akmeņu pils ar kvēlošām lodēm. Patiesība senas lielgabalu batarejas, pakavveidīgi celtas, atrodas 2 km. ziemeļos pie Grūbu mājām.
Cesvaines pilskalns vairākkārt pieminēts un aprakstīts vācu vēsturiskā literatūrā it īpaši kopā ar tuvējām bīskapa pilsdrupām.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.