Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums —1 m.; uzmērots 11. augustā 1925. g.
“Zamkovaja gora” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.
“Zamkovaja gora” stāv 4 klm. ziem.-rietumos Goveiku pilskalnam, Pildas pag. pie Gorku mazmājas, dienvid-rietumos šai mazmājai. Šai vietai 2 klm. austrumos atrodas Latišu ciems. Tomēr’ tuvāk par Latišu (Lācišu) ciemu stāv Barsuki, Inčiki un Vesari.
“Zamkovaja gora” agrāk atradusies valsts mežā, bet tagad piegriezta Gorku saimniecības laukiem un pieder Mikolam un Aleksandram Kazlauskiem.
Pilskalns atrodas kalnainā apvidū, kurā daudz mežu un pļavu. Apcietināšanai izraudzīts neliels iegareni apaļš kalna atzarojums, kas ziem.-rietumos saaudzis ar pārējo kalnāju. Austrumpusē viņš atdalīts ar zāļainu ieleju. Viskraujākie sāni pilskalnam ir rietumos un dienvidos, kur tā 22 mtr. augsta. Šais pusēs pilskalnam pieskaras neliels purviņš, kas cēlies ezeram aizaugot.
Kalnam nav nekādu redzamu bedumu. Šķiet, kā tas noderējis gluži nepārveidots. Nav manāms, ka kādreiz kalna plakums būtu zem arkla stāvējis.
Apkārtnes plāns M. 1: 75000.
Visvājāk pilskalna plakums aizsargāts ziem.-riet. un ziemeļpusē. Šeit tikai 4 m. krituma, bet tas, šķietas, bijis pietiekoši daudz, lai pilskalns justos drošībā. Ziemeļriet. pusē varējusi būt ieejas vieta, tomēr nekādu drošu pazīmju nav.
Pilskalnam iegareni apaļš uzkumpis plakums 45 m. garš, 25 m. plats. Plakumu klāj mītņu kārta, kas gar malām biezāka nekā viducī. Dažās vietās mītņu kārtas biezums līdzinājās 1 m. Melnzemē atrod visdažādākās trauku lauskas. Blakus rupjiem bieziem trauku gabaliem atrod arī plānas, virpotas un viļņotu rakstu rotātas. Plakuma rietummalā vētra bija izgāzusi kādu koku ar visām saknēm. Saknes uzjaukušas gaisā mītņu kārtu, kurā atradu misiņa spirāles gabaliņu, kādi parasti dzelzs laikmeta rotas lietās.
Gorku “Zamkovaja gora” no ziemeļiem
Šis apcietinājums uzglabājies nenopostīts. Apaudzis vecu mežu. Kalna pakāje visapkārt tiek arta, tāpat arī viņa turpinājums ziemeļpusē.
Kalnu atradusi prof. Baloža ekspedīcija 1926. g. un izdarījusi šeit nelielus mītņu kārtas pētījumus.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.
Foto no akcijas “100 Latgales pilskalni” arhīva
