E.Brastiņš par pilskalnu
„Dārznīcas kalnu” vecāki ļaudis saukā par „Dāržīnes k”. Tas skaitās Madonas apr., Lauteres – Viesienes pag. un stāv 1 klm. austrumos Viesienes muižai pie nodegušā Pupu kroga. Kalns piešķirts Viesienes patērētāju biedrībai, bet viņa rietumu sāns — piensaimnieku biedrībai.
Pilskalns stāv savrūp no citiem kalniem, tām iegareni apaļš veids un viņš paceļas ap 30 m. virs savas tuvākās apkārtnes.
Pilskalna plakums aizņem visu kalna virsu un tas ir slīps no ziemeļiem uz dienvidiem. Plakuma dienvidgals stāv 16 m. zemāk par ziemeļgalu.
Visapkārt kalnam uzbedums, kas brīžam noplok un pārveidojas terasē. Tikai ziem.-rietumu stūrī trūkst terase vai uzbedums, jo šeit kalna sāns ir no dabas diezgan kraujš. Ar rakšanas palīdzību pārveidotie kalna sāni visai krauji un itin labi uzglabājušies. Senās ieejas gan vairs nav droši nosakāmas.
Plakums pēdējā laikā sapostīts, ierīkojot dejas laukumu. Tādēļ nācies ap 1 m. biezu zemes kārtu norakt, lai izlīdzinātu laukuma slīpumu.
Mītņu kārta visai melna, ap 1 m. dziļa un atradumiem bagāta. Dejas laukumu līdzinot atrasti dažādi metāla priekšmeti. Mēģinājuma rakums deva lauskas, akmeņus, kaulus un nelielu bronzas spirālīti.
Kalns apaudzis lielu mežu un krūmiem, izņemot dejas laukumu, kur koki izcirsti. Ļaužu mute teic, ka „Dārznīcas kalnā” pa ceļiem (terasēm) vesti augšā zviedru lielgabali. Melno zemi, kas kalngalā, esot zaldāti no lejas ar cepurēm sanesuši.
Dažreiz kalnā rādoties avotiņš, bet tikai vienam pašam. Tikko vedot otru cilvēku līdzi, avotiņu vairs neredzot. Reiz kāds iespraudis avotiņā žagaru un tad vedis draugu rādīt. Žagars bijis, bet avotiņu neredzējuši.
Dārznīcas kalns pieskaitāms ievērojamākiem Latvijas pilskalniem. Nav izslēgta varbūtība, ka Dārznīcas kalnā stāvējuse 1912. g. senrakstos minētā Castr. Negeste, jo dažus kilometrus ziemeļos atradušās Nigestes mājas, kas tagad nojauktas, bet viņu vārds redzams uz dažām kartēm.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.