Naumku pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 3. augusta 1925. g.

Naumku “Šibeņicas” šķērsgriezums pa A-B.; mērogs 1:1000.

Pārmeklējot apkārtni atmetamies uz kādu kalnu Ludzas apr., Posienes pag. Naumku ciema zemē, kuru vietējie krievu iedzīvotāji dēvēja „Šibeņica”. Šis vārds nozīmējot apmēram to pašu, ko mūsu kāķa kalns.

Naumku ciems meklējams 6 klm. dienvidos Zilupes dzelzsceļa piestātnei, bet pats pilskalns — 100 m. austrumos ciemam.

Šai apvidu no dienvidiem uz ziem. uz Zilupes miesta pusi stiepjas vairākas ielejas. Pa vienu tek Zilupe, pa otru 1 klm. rietumos kāds neliels strauts, kas sākas Zalesjes ezeros, bet pa trešo, vēl 0,5 klm. uz rietumiem sūcas pa slapjām pļavām tēces. Starp minētām ielejām atrodas kalnu kausas, kuras gan paceļas gan atslīgst. Vienā no šām kausām ierīkots apcietinājums jau minētā „Šibeņica”.

Kausa, uz kuras stāv „Šibeņica”, savā dienvidus galā pārgrauzta pušu ar ūdeņiem, kas varēja sakrāties tai rietumos. Tā radusies grava, kuras mala sastāda trešo kraujo sānu aprakstāmam pilskalnam. Ceturto pusi, no dabas neaizsargāto, nācies nocietināt ierakumiem un uzbedumiem.

Apkārtnes plāns M. 1:75000.

Mākslīgi apcietināta pilskalna ziemeļgala redzami trīs grāvji un tikpat daudz uzbedumi. Pirmais uzbedums visaugstākais, paceļas vairāk kā 2 m., aiz tā citi uzbedumi jo tālāki, jo zemāki. No uzbedumiem gar pilskalna rietumsāniem iet visgarām terase, kas aplocās ap dienvidgalu un turpinājās arī labu gabalu gar austrumsāniem. Bez šās galvenās terases austrumsānos redzama vēl otra terase, 2 m. augstāk par aprakstīto.

Šī otrā terase izveidota tikai pašā kalnā dienv.-austr. stūri, jo tas šai vietā nav bijis pietiekoši kraujš.

Kalna plakums 75 mtr. garš, 15—20 m. plats. Mītņu kārta ap 0,35 m. bieza un samērā jauna. Atrastās trauku lauskas plānas un virpotas.

Pilskalna zeme ir paviegla smilts. Tomēr kalns uzglabājies nenopostīts. Tas apaudzis priežu mežu. Tam apkārtnē ciema druvas un pļavas.

Aiz pilskalna, kausas ziemeļgalā senkapi, kuros granti vedot un kartupeļus glabājot, izrok kaulus. Nekādi atradumi no pilskalna nav saklaušināmi.

Teiku nav, izņemot nostāstu, ka kalna senāk esot kāvuši un žņauguši ļaudis.

• Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.