Kausas pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 29. jūlijā 1925. g.

No pirmak apskatītiem Meikšānu „Kapiem” iesākās garā „Kausa” un dodas ziem.-austr. virzienā, 4 klm. nepārtraukti līdz Razlivkiem. Šis ir apbrīnojamākais dabas darinājums ledus laikmetā. Ap 30 metru augsts šaurs kalns, kā milzīgs dzelzsceļa dambis visus četrus kilometrus nekur nepārtrūkst, nekur nesaplok un neizjūk. Viņa virsa ir tik plata, kā pa to var braukt ratiem, bet gar abām pusēm sānu kraujums tik stāvs, kā jumts. Vairāk kā divi kilometri šī brīnišķā kausa spraucas caur ezeru starpu un šis apstāklis vēl pavairo neparasto iespaidu.

No šās garās kalna kausas, kas iesākās pie Meikšāniem, dažus simts metrus pirms viņas izbeigšanās pie Razlivku mežsarga, atzaro jas dienvid-austrumu virzienā, tāda pat kausa 300 m. garumā. Šis atzarojums strauji izbeidzas pie Maļinas viensētas un upītes. Izbeigšanās vietā atzarotās kausas gals saplok nolaidenos tīrumos, bet citur kausas sāniem pieskaras pļavas. Šai zarā ierīkots pilskalns.

Apkārtnes plāns M. 1: 75000.

Tai vietā, kur atzarojums atdalās no garās kausas, redzami pieci uzbedumi un tikpat daudz grāvji. Šie uzbedumi cits par citu mazāki, jo talaki tie stāv no pilskalna. Šis aprakšanas veids visai archaisks un liecina par apcietinājuma sirmo vecumu.

Kalna plakums šaurs un garš. Platumā tas nekur nepārsniedz 25 m., bet garums 130 m. Plakuma ziemeļgals 7 m. augstāks par dienvidus pusi. Plakums gluds un apaudzis lielām priedēm un paegļiem. īsi pirms aplūkošanas brīža paegļos iesprocis uguns un tie izdeguši. Šis apstāklis kaut gan atviegloja mērošanu, tomēr paši mērotāji izskatījās kā skursteņslauķi, darbu beiguši.

Maliņas „Kausa” no austrumiem

Plakumu aizsargā kalna kraujie sāni. Bez jau pieminētiem pieciem uzbedumiem, dienvidus galā, redzams vēl viens grāvis, ar kuru pilskalna gals noteiktāk norobežots no piekājes lēzenuma. Šī vieta jau no dabas radīta drošam cilvēka miteklim un tāpēc nav palikusi neizlietota šim nolūkam. Kalnu klāj vairāk kā 1 m. dziļa mītņu kārta. Tāda pat mītņu kārta redzama pilskalna dienvidgalā esošos laukos. Šos laukus ar un arkls uzvanda parastos pilskalnu atradumus.

Šis diženais apcietinājums uzglabājies samērā vesels.

• Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.