Diždāmes un Aizvīķu pilskalni

Lieldāmes „Pilskalna“ uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 6. jūlijā 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Lieldāmes pilskalna šķērsgriezums no zietneļu-austrumiem uz dienvidu-rietumiem . Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Aizvīķu „Pilskalna“ uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 7. jūlijā 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Aizvīķu „ Pilskalna” šķērsgriezums no austrumiem uz rietumiem. Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Dažus kilometrus šaipus Lietavas robežas, lielceļš starp Lieldāmi un Aisvīķiem šķērsojās ar Vidvidas upīti. Vienu kilometru ziemeļrītos n0 šās vietas Vidvidas labajā krastā gravas ierobežots, stāv labi veidots pilskalns. Zemes rags, no kura tas darināts ir 14 metru augstāks par Vidvidas pļavām. Pilskalnam neliels plakums, kura austrumgalā paceļas 5 metri augsts uzbedums ar grāvi priekšā. Aiz šā uzbeduma ir vēl otrs tikko 2 m. augsts uzbedums, kas atdala pilskalnu no apkārtējiem mežiem. Ieeja bijusi uzbedumu dienvidus pusē. Pilskalnam pusmetra dziļš mītņu slānis, kurā ogles un pelni.

Vidas pilskalnu apkartne. Mērogs 1 :50000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Liekas, ka pilskalna ziemeļos ir zemes gabals norobežots gravām un grāvjiem, kurš tagad mežu aizaudzis. Par pilskalnu stāsta, ka tur zviedri izrakuši lielu naudas lādi. Šis Pilskalns atrodas Lieldāmes daļā, kas senrakstos minēta ka “Dāmis”, Lieldāmes daļā esošam pilskalnam pretī, upītes otrā krastā ir kāda cita vieta, saukta arī “pilskalns” . Tā atrodas Aizvīķu (Aizvida?) daļā, vienu kilometru ziemeļos muižai. Šis ir neparasts Kurzemē pilskalna veids, jo atrodas lēzenā uzkalnā, kuram visapkārt uzmests gredzena veidā apmēram l metru augsts uzbedums. Apkārt uzbedumam ir aizmilzis grāvis. Apaļā 32 m. caurm. plakumā no dienvidiem ved 3 ieejas. Kalnā gluži niecīgs mītņu slānis. Vispārējais iespaids tāds, ka šis pilskalns ir drīzāk kulta vieta, nekā apcietinājums, kas domāts patvē­rumam. Šeit senāk pa vecam paradumam svinēti Jāņu svētki un šī ieraša atmesta tikai vācu okupacijas laikā.

Skats uz Lieldāmes pilskalnu no Aizvīķu puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Strādnieki no Lietavas puses stāstīja, ka kalnu senāk esot kāda citā vārdā nosaukuši, tomēr Bielensteins atzīmē, ka jau 1867. gadā šī vieta saukta par pilskalnu.

Aizvīķu “pilskalnam” dažus desmit soļus rietumos atrodas rokām uzmests uzkalniņš, kas apaudzis ozoliem. Tam virspuse 12 soļu un vē­rojams, ka tā ir kāda senlaiku kapene. Laukā ap šo uzkalniņu senāk uzartas rotas lietas un ieroči.

Pilskalns un apkārtne iedalīta kādam jaunzemniekam.

• Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.