E.Brastiņš par pilskalnu
Pirmās ziņas par šo pilskalnu Pieminekļu valdei ienāca 1926. gadā no etnogrāfiskās ekspedīcijas darbiniekiem Ķaunes un Zaikova, kas pārmeklēdami Bērzaunes pagastu bija šo pilskalnu uzgājuši. Uzmērošanu izdarīja A. Gusārs šā sējumu iespiešanas laikā. Līdz ar to ievadā minētais Vidzemes pilskalnu skaits par vienu pavairojies.
Pilskalns atrodas 10 klm. rietumos Bērzaunei, Kaņepēnu māju robežās pie neliela ezeriņa, kuru vietējie iedzīvotāji sauc gan par Kaņepēnu ezeru, gan par Sāvītes ezeriņu.
Pilskalna plakums paceļas 22 m. pār ezeriņa līmeni. Plakumam apaļš veids un caurmērs 35 metri. Pilskalna malas vienādi stāvas, izņemot ziem.-rietumu sānu, kur kalnmalas augstums ir tikai 5—6 m. Ziemeļos, no pārējās apkārtnes, pilskalnu šķīris sens pārrakums, kurš tagad izplūdis ap 15 m. plats. Šeit pat arī varētu būt bijusi senā uzejas vieta, jo no citām pusēm pilskalns ir grūtāk pieejams.
Par pilskalna senāko, nemaitāto izskatu, tagad grūti spriest, jo kalns līdz ar apkārtejiem laukiem jau kopš neatminamiem laikiem stāv zem arkla. Par kādreizēju senmītni liecina spēcīgais melnzemes slānis jeb mītņu kārta.
Šī melnzeme, kas, domājams, agrāk bijuse kalna virspusē, tagad noarta zemē gar kalna sāniem.
Pārbaudot mītņu kārtas biezumu izrādījās, ka tā visbiezākā kalna austrumsānā 10 m. zemāk plakumam. Mītņu kārtā atron dauzītus akmeņus un senas, rokām lipinātu trauku atliekas, kā arī oglītes. Pašā kalna virsā nekas vairs nav atrodams, jo mītņu kārta tur aizarta projām.
Kalnam dienvidsānā, pret ezeriņu, neliels smilšu izgrābums. Te pirms dažiem gadiem esot izrakti cilvēku kauli ar senlietām.
Visparim, šis pilskalns, ka pēc savas uzbūves, tā arī spriežot pēc mītņu kārtas, pieskaitāms vecākam Latvijas apcietinātām vietām.
No pilskalna plašs skats uz gleznaino apkārtni, 7 klm. attālo Gaiziņa kalnu un 2 klm. rietumos esošo Spiru kalnu.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.