Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 25. jūlija 1924. g.
Miznieku “Zamčinas” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.
Šā pilskalna atrašana ir laimīgs gadījums, Pustinā gadījās kāds cilvēks, kurš kalpojis robežsargos uz Krievijas robežas. Viņš stāstīja, ka tuvu robežai, Asūnes pag., puskilometru dienvidos Miznieku ciemam mežā esot kāda vieta ar grāvjiem un uzbedumiem.
Šo vietu uzmeklējuši atradām, ka tas ir viens no visveselākiem pilskalniem Latgalē. Taisni tāpēc par šo atradumu bija jāpriecājas jo Latgalē pārāk maz nemaitātu pilskalnu.
Miznieku ciems,kura zemē „Zamčina” atrodas, izgājis viensētās, bet pilskalns palicis ciema kopējā mežā.
Pilskalnam pamatā ņemta kalna kaupre, kas stiepjas rietumu-austrumu virzienā. Izdevīgā vietā, kad kaupre pret robežupīti laikus apraujas, pamazām pāriedama līdzenumā, viņā ar rakšanas darbiem parastā kārtā ierīkots pilskalns.
Apkārtnes plāns M 1 : 75000.
Plakums 60 m. garš, 25—35 m. plats, abos galos trijiem uzbedumiem nocietināts. Šie uzbedumi nav augstāki par 2 m. Katrā galā plakumiem, pāri uzbedumiem un grāvjiem ved senas ieejas. Gar ziemeļsāniem izrakta terase-grāvis, kas savienots ar uzbedumiem un grāvjiem abos plakuma galos. Pilskalna dienvidmalai nekādu terašu un grāvju nav, jo tā ir diezgan krauja.
Pilskalna līdzeno plakumu pārklāj ap 0,5 m. dziļa, gluži melna mītņu kārta. Viņā daudz trauku lausku, ogļu un kaulu. Par metāla priekšmetu atradumiem nekad nekas nav dzirdēts. Ap pilskalnu atrasti akmens cirvji. Viens no tiem nopirkts un atvests uz Rīgu.
Pilskalna piekajē dienvidpusē atrodas divas „acis”. Tās neliekas dabīgi cēlušās, bet gan izraktas. Ciema iedzīvotāji zināja stāstīt, ka šām acīm bijušas ozola grodas. No šām bedrēm Latgalē vēl tagad daudzās vietās smeļ dzeramo ūdeni. Nav šaubu ka arī šīs ūdens bedres kalpojušas kādreiz tām pašām vajadzībām pilskalnu iedzīvotājiem.
Teika par apgrimušu baznīcu. Nojaušams, ka šis pilskalns nav no jaunajiem. Šai pilskalnā atrastie trauku gabali apskatāmi Valsts vēsturiskā muzejā.
Added by
