Embūtes pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 27. jūnijā 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Embotes pilskalns ir vidēja lieluma apcietinājums, kurš tikai augstuma ziņā pārspēj citus Kurzemes pilskalnus. Viņa plakumam ziem.- dienv. virzienā pāri 60 m. un platākā vieta 50 m. Pēc izskata plakums trijstūrains un stāv 26 metri augstāk pār apkārtējām pļavām un upi. Pilskalns ierīkots uz 350 m, gara zemesraga, kurš ziem .-riet. virzienā iespiedies mitrās pļavās. Kalna austrumu un rietumu puses ir nepieejami stāvas un augstas, tāpēc arī ziemeļos un dienvidos nācies rakt dziļus grāvjus un bērt augstus uzbedumus lai pieeju no šām pusēm padarītu ne mazāk grūtu. Šais pusēs pilskalnam ir pa 2 grāvjiem un 3 uzbedumiem. Rietumpusē pilskalnam piekājē atrodas dažus metrus augsts uzbedums, saukts par Joda dambi, ar kuru upes gultne pievirzīta tuvāk pilskalnam.

Embotes apkārtnes plāns. Mērogs 1 :21000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Kalns apaudzis lapu kokiem un krūmiem un samērā labi uzglabājies. Arheoloģiski tas gluži neizpētīts.

Embotes pilskalns no rietumiem . Priekšpusē Jodadambis. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Ap Embotes pilskalnu saistās plaši pazī­stamā Induļa teika. Pēc Rīmju hronikās vērojams, ka Embotes pils pakļūst zem vāciešu varas īsi pēc ordeņa nostiprināšanās Kuldīgā, tātad ap 1244. g. Kādā kārtā vācieši sagrābuši savās rokās Emboti, nav teikts, bet tas nav noticis ar kara darbiem, jo tā Embote nav ieņemama. Drīz pēc tam Embotes koka pili, kurā valda ordenis, aplenc leišu lielskungs Mintautis ar 30.000 vīriem. Bet Kuldīgas vācu karaspēks tam no muguras puses uzbrūk un sakauj. 1253. g. Embotes apvidu piedala Bīskapam. Vācu akmeņa pils celta pilskalnam puskilometru dienvidos pēc Vartbergas hronikas ziņām 1265. gada.

Embotes pilskalna modelis no rietumu puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

• Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.